ES pārstāvji vispirms sāka sarunas ar Rumāniju un dienas laikā viņi atsevišķi tikās ar Slovākijas, Lietuvas, Latvijas, Bulgārijas un Maltas pārstāvjiem.
Jau ziņots, ka pirms diviem gadiem sarunas par dalību ES sāka Polija, Čehija, Ungārija, Slovēnija, Igaunija un Kipra, kuras sasniedza ES izvirzītos kritērijus jau agrāk.
Kamēr pirmās sešas valstis sarunās jau pietuvojušās tādiem sarežģītiem jautājumiem kā lauksaimniecība un darbaspēka brīva pārvietošanās, tās sešas valstis, ieskaitot Latviju, kuras sāka sarunas otrdien, koncentrēsies uz mazāk nozīmīgām sadaļām. Sarunu sākumtemati ir mazie un vidējie uzņēmumi, zinātne un pētniecība, izglītība, ārējās attiecības un ES kopīgā ārējā un drošības politika.
ES ir noteikusi, ka katra valsts piedalās sarunās savā tempā, un Rumānija, kura ar grūtībām panākusi iespēju sākt sagatavošanās sarunas par iestāšanos ES, šobrīd var pārrunāt tikai piecas vieglākās sadaļas.
Bulgārija, ko ES uzskata par nedaudz vairāk progresējušu, sāk sarunas par vēl vienu sadaļu - ES kultūras un audiovizuālo politiku.
Latvija, Lietuva un Slovākija centīsies panākt tās valstis, kuras sarunas sāka pirms diviem gadiem, lai iestātos ES vienlaicīgi ar tām. Šīs trīs valstis sāk sarunas arī par konkurences politiku, kultūras politiku un statistiku.