Grupā trīs gadu laikā bija tapuši simtiem dažādu ierakstu, tās dalībnieku skaits bija aptuveni 3300, kas, daloties ar viņu rīcībā esošajām liecībām, ievēroja politisko neitralitāti un pievērsa uzmanību leģionāru atcerei, iepriekš novēroja portāls "Delfi".

Daļu no publicētajiem materiāliem izdevies saglabāt, bet daļa nu zudusi, portālam "Delfi" sacīja viens no grupas administratoriem Māris Jurciņš. Viņš par grupas slēgšanu iesniedzis sūdzību sociālajam tīklam, bet atbilde pagaidām nav sniegta.

"Uzdevums bija popularizēt leģiona tēmu Latvijā, parādīt to, ka viņi nebija nekādi noziedznieki, kur nu vēl fašisti. Vērtība bija itin viss grupā ieliktais materiāls, daudziem izdevās atrast kādu liecību par saviem radiem, kas, manuprāt, nav mazsvarīgi. Žēl, ka daudzi to nespēj novērtēt un slēdz šādu grupu," sacīja vēstures entuziasts.

Par Latviešu leģiona dibināšanas dienu uzskata 1943. gada 10. februāri, kad Ādolfs Hitlers parakstīja pavēli par leģiona izveidošanu. Tā laika starptautiskās tiesības neļāva mobilizēt armijā okupēto zemju iedzīvotājus (1907. gada IV Hāgas konvencija par sauszemes kara likumiem), tādējādi vērmahta papildināšana ar okupēto valstu nacionālajām daļām tika atrisināta vienkārši: mobilizējamie šo valstu pilsoņi tika juridiski pakļauti nevis armijas vadībai, bet SS kā oficiāli nemilitārai struktūrai.

Nirnbergas Starptautiskais kara tribunāls 1946. gadā atzina, ka par noziedzniekiem nav atzīstamas tās personas, kuras Vācija piespiedusi iestāties SS organizācijā un, ka šīs personas nav pastrādājušās kara noziegumus.

1950. gadā 12. septembrī ASV Pārvietoto personu komisija atzina, ka "Baltijas ieroču SS vienības to mērķa, ideoloģijas, darbības un sastāva kvalifikācijas ziņā ir uzskatāmas par savrupām un no vācu SS atšķirīgām vienībām, tādēļ komisija tās neuzskata par ASV valdībai naidīgu kustību.