Līdzīga sistēma darbojas Igaunijā, kur tikai divi cilvēki saņem ikmēneša atalgojumu un viens no viņiem valsts vārdā slēdz līgumus. Pie tam organizācijas statūti paredz darbinieku atalgojuma atkarību no naudas daudzuma, kas ir organizācijas rīcībā, paziņojumā, kas nosūtīts Latvijas medijiem, Ministru kabinetam, kultūras ministram Intam Dālderim (TP) un NKC direktorei Ilzei Gailītei-Holmbergai, norāda filmas "Rīgas sargi" veidotāji.
Grauba un Ēķis uzsver, ka NKC likvidēšana palīdzēs ietaupīt ap 400 000 latu, kas Latvijā katru gadu tiek tērēti NKC uzturēšanai, kā arī palīdzēs sasniegt Igaunijas rezultātus nacionālā kino popularizēšanā.
"Nacionālā kino centra vadībā kases ieņēmumi par Latvijas filmu biļetēm veido apmēram 1% no visiem biļešu ienākumiem. Igaunijā nacionālā kino popularizēšana veicas labāk - 7,33% no kopējiem kinobiļešu ienākumiem. Kases ieņēmumus par Latvijas filmām paaugstināja filmas "Rīgas sargi" pirmizrādes 2007.gadā, kad ieņēmumi par Latvijas filmu biļetēm bija 5,6% no kopējiem biļešu ienākumiem, kā arī "Rīgas sargu" izrādīšana 2008.gadā, kad ieņēmumi par Latvijas filmu biļetēm bija 3,2% no kopējiem kinobiļešu ienākumiem," paziņojumā uzsver "Rīgas sargu" veidotāji.
"Rīgas sargu" veidotāji uzskata, ka NKC nespēj garantēt profesionālos kritērijus Latvijā ražoto filmu izvērtēšanai un popularizēšanai, līdz ar to notiek kino industrijas graušana.
Tāpat filmas veidotāji domā, ka festivāls "Lielais Kristaps" pēdējā laikā ir kļuvis par neefektīvu kino popularizēšanas pasākumu, kas, pieaicinot "neatkarīgu žūriju" vai "skatu no malas", Graubas un Ēķa izpratnē, vienkārši rotaļājas ar kino veidotāju darbu.
"Lai izvairītos no NKC "burziņu" politikas klajas kritizēšanas, mēs nolēmām pasargāt savu filmu, skatītājus un galu galā pašu veidoto Latvijas kinoindustrijas pamatu, korekti atsakoties iesniegt "Rīgas sargus" "Lielajā Kristapā", taču ļaujot filmu rādīt, kur un kad vien tas festivālam nepieciešams. Mēs pamatojām savu izvēli, skaidri norādot, ka mums rūp kinoindustrijas attīstība Latvijā, ka esam atbildīgi par rekordlielo 300 000 skatītāju skaitu, ko ar savu filmu atvedām uz Latvijas kinozālēm, un ka NKC, kā pieredze rāda, nav gatavs uzņemties profesionālu atbildību par šīm vērtībām, kā arī integrēt sava festivāla apskatnieku lokā profesionāļus, kas nenivelētu būtiskas aktuālās stilistiskās izpausmes, ar kurām tieši saistīta mūsu filma," savā paziņojumā uzsver "Rīgas sargu" veidotāji.
Grauba un Ēķis uzsver, ka "Rīgas sargi" un citas viņu veidotās spēlfilmas pārstāv kinoindustrijā izplatīto reālisma stilistiku. Viņus interesē 21.gadsimta sākumā aktuālais globālais reālisms, tāpat kā citus interesē dažādi aktuāli 20.gadsimta modernisma paveidi, un "Rīgas sargu" veidotāji neizprot, ar ko tiekšanās pēc reālisma profesionālā vērtējumā varētu būt sliktāka par tiekšanos pēc modernisma un kāpēc NKC nav par to informēts.
"Mūsu filmas interpretē vēsturisku realitāti. Veidojot dokumentālu notikumu atlasi un vispārinot to, mēs radām tēlus, kas veido stāstus par Latvijas vēsturi un veido arī mūsu stilu - mītisku reālismu, kā esam to definējuši," uzsver filmas veidotāji.
Pēc Graubas un Ēķa domām, NKC nav spējis veidot profesionālu laikmetīgu politiku, kas nenivelētu kādu no būtiskajām un aktuālajām izpausmēm Latvijas kino, tāpēc likvidēšana ir veids, kā pārstrukturēt nozares pieticīgos līdzekļus, lai tā patiešām ilgi un konkurētspējīgi attīstītos.
