"Pirmkārt, tikai vakar esam saņēmuši radio un televīzijas biznesa plānu, kuru vajag rūpīgāk izvērtēt, un, otrkārt, jautājums par visu no budžeta finansējamo iestāžu finansēšanu tiks lemts politiski un tas notiks valdībā pēc ļoti rūpīgas materiālu sagatavošanas. Skaidrs, ka mums būs nopietni jāsamazina izdevumi, bet, protams, ka politiski mēs skatīsimies, kur to var samazināt un par cik daudz, un vērtēsim visu valsts budžetu kopumā," sacīja finanšu ministrs.
Repše sacīja, ka šodien ir pāragri runāt par kaut kādiem lēmumiem. "Mēs tiešām uzklausījām NRTP, Latvijas Radio un LTV ģenerāldirektorus un izteicām arī savu viedokli par situāciju. Mēs apmainījāmies ar informāciju un, protams, ka skatīsimies, kā var atrisināt tās steidzamākās un degošākās problēmas," uzsvēra Repše.
Finanšu ministrs apgalvoja, ka vispārējais kopējais budžeta samazinājums būs jūtams absolūti visiem un politiskais lēmums par kopējo valsts budžeta pārstrukturēšanu, visticamāk, varētu sekot aprīļa beigās.
Repše atzīmēja, ka ar Latvijas Radio ģenerāldirektoru patlaban ir pārrunāti neatliekamie pasākumi Latvijas Radio, kuriem kopā ar finanšu ministrijas speciālistiem tiks meklēti kādi risinājumi, bet tālākais būs atkarīgs jau no kopējā valdības lēmuma.
Kolāts pēc šīs dienas tikšanās ar finanšu ministru sacīja, ka Latvijas Radio iesniegtais biznesa plāns acīmredzot vēl līdz galam neesot izanalizēts. Pēc Latvijas Radio ģenerāldirektora teiktā, radio biznesa plāns jau ticis atspoguļots medijos un tas paredz valsts galvojuma lūgumu par 894 000 latu iepriekšējā gada zaudējumu segšanai. Tajā nepieciešama politiska izšķiršanās par kādu no tālākiem Latvijas Radio attīstības ceļiem, un jebkurš no tiem prasa zināmu deficītu. Kā viens no risinājumiem neatliekamo izdevumu segšanai varētu būt budžeta līdzekļu pārfinansēšana, piešķirot rudens budžetu gada pirmajai pusei.
Jau ziņots, ka Latvijas Radio biznesa plānā izvērtētas trīs turpmākās radio darbības versijas. Pirmajā versijā tiktu saglabāts pašreizējais darbības mērogs un visas radošās struktūras. Otrajā darbības versijā būtu jāsamazina apraide programmām Latvijas Radio 3 "Klasika" un Latvijas Radio 4 "Doma laukums", saglabājot tikai Rīgas un, iespējams, Daugavpils raidītājus. Šajā variantā nebūtu iespējas nodrošināt arī Latvijas Radio 5 "Radio Naba" darbību.
Savukārt trešajā versijā darbu turpinātu tikai viens radio kanāls, kurā būtu jāatspoguļo visu sabiedrības grupu intereses. Tomēr šādā darbības variantā būtu nepieciešami ārkārtīgi lieli līdzekļi atlaižamo darbinieku kompensācijām, kā arī būtiski pasliktinātos reālās iespējas apmaksāt pašreizējos parādus. Turklāt šāda viena kanāla darbība nav uzskatāma par sabiedrisko mediju, kas pilnvērtīgi veic sabiedrisko misiju, nodrošinot informāciju iespējami plašākai sabiedrības daļai, atzina radio preses sekretāre.
Savukārt LTV finanšu ministram esot pieprasījusi skaidras atbildes par apraides izmaksām, par 10% rezerves fondu un iespējamo pamatlīdzekļu atgriešanas fondu, lai varētu saprast, kā tālāk strādāt šajā un 2010.gadā.
"Beidzot vajadzētu tiešām politiski saprast, kādam būt sabiedriskajam medijam, jo vissliktākā situācija ir tā, ka gan sabiedriskā televīzija, gan sabiedriskais radio dzīvo izdzīvošanas režīmā un neziņā. To neziņu vajadzētu dzēst un pateikt - ejiet uz samazinājumu, mēģiniet izdzīvot ar to, kas tagad ir, vai arī tuvākajā laikā tiks pieņemts lēmums, ka Latvijai ir vajadzīgs savs sabiedriskais medijs, bet jauns," sacīja Kots.
NRTP priekšsēdētājs sacīja, ka radio un televīzija nav valsts iestāde, kurā var samazināt līdzekļus, jo tā ir ražošana. Tāpat Kleckins sacīja, ka šodien pārliecinājies par to, ka valdības iespējas ir ierobežotas, bet, neskatoties uz to, ir jāsaprot, kāda Latvijai ir vajadzīga sabiedriskā apraide un kādas ir iespējas to nodrošināt.