Divas valdības pārstāves Rīgas brīvostā - Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne un Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa - vairs nevēlas darboties Rīgas brīvostas valdē.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu medijiem paziņoja, ka viņas rīcībā ir informācija, ka gan Bāne, gan Innusa ir iesniegušas atlūgumus.
Komentējot brīvostas pārvaldes vadītāja Leonīda Loginova palikšanu amatā pēc šodienas balsojuma, viņa atgādināja, ka Loginovs nepilda valdības dotos uzdevumus, līdz ar to valdība nevar uzņemties atbildību par ostā notiekošo.
Lai situāciju mainītu, satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) ir apņēmies iesniegt valdībā priekšlikumus likumdošanas izmaiņām un citus priekšlikumus saistībā ar brīvostas turpmāko darbu.
Jau ziņots, ka Rīgas brīvostas valde šodien tomēr neatstādināja no amata ostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu, lai gan to bija ierosinājuši valsti pārstāvošie valdes locekļi. Par Loginova atstādināšanu nobalsoja tikai četri valsts pārstāvji valdē. Lai lēmums tiktu pieņemts, no astoņiem valdes locekļiem pieciem ir jānobalso par.
Valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) skaidroja, ka šodien viņš nav guvis pārliecību, ka trīs nedēļas pirms vēlēšanām un trīs nedēļas pēc tam, kad satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) bija Krievu salā, pārvaldnieks būtu jāatstādina un ka tas stimulētu stividoru pārcelšanu uz Krievu salu. Politiski spēlēties ar tik ekonomikai nozīmīgu uzņēmumu esot neprāts. Viens no stividoriem "Strek" esot parakstījis visus dokumentus un ir gatavs pārcelties uz Krievu salu. Ar otro stividru - "Rīgas centrālo termināli" - vienošanās esot jāpanāk līdz 30.septembrim.
Uz jautājumu, vai valsts pārstāvji šādā situācijā varētu atkāpties, valdes locekle no valsts puses Džineta Innusa to pieļāva, taču Ameriks skaidroja, ka šāda situācija jau ir bijusi un ostas vadība bijusi paralizēta uz pusgadu.
Kā ziņots, brīvostas valdes locekļi bija lūguši sasaukt ārkārtas valdes sēdi un lemt par Loginova atbrīvošanu, jo viņš neesot noteiktajos termiņos ievērojis Krievu salas projekta rīcības plānu, tā rezultātā jau otro reizi atbildīgajām iestādēm radot pamatu apturēt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu projektam un radot brīvostai jaunus finanšu riskus, norādīja Satiksmes ministrijā.
Brīvostas valdē strādā četri valsts pārstāvji - valdes priekšsēdētāja vietniece, Satiksmes ministrijas pārstāve Innusa un valdes locekļi - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Rolands Arturs Bebris, Finanšu ministrijas pārstāve Bāne un Ekonomikas ministrijas pārstāvis Ģirts Greiškalns. Vēl četri pārstāvji valdē ir Rīgas domei - valdes priekšsēdētājs Ameriks un valdes locekļi Ivars Jakovels (SC), Mihails Kameņeckis (SC) un Nils Ušakovs (SC).
Loginovs Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā strādā kopš 1998.gada. Mēģinājumi viņu atbrīvot no amata notikuši vairākkārt, bet tie nav bijuši veiksmīgi. Šī gada maijā valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka Loginova atrašanās amatā nav attaisnojama, jo viņš nevēlas sakārtot institūcijas darbību. Jau 2013.gada septembrī Valsts kontrole norādīja, ka Rīgas domei un Satiksmes ministrijai ir aktīvi jāiesaistās lemšanā par ostas pārvaldes amatpersonu disciplināro atbildību vai par atbilstību ieņemamajam amatam, negaidot tiesībsargājošo iestāžu atzinumu par šo amatpersonu saukšanu pie kriminālatbildības.
Kā ziņots, Krievu salas potenciālie nomnieki - stividorkompānija "Riga Coal Terminal" - vēstulē valdībai norāda, ka osta nav izpildījusi iepriekš parakstītajā līgumā uzliktās saistības izbūvēt un nodot ekspluatācijā ostas termināli ar atbilstošu infrastruktūru, lai varētu realizēt biznesa plānā ietvertās kravu operācijas. Vairāk nekā septiņus ar pusi gadus no pārvaldes neesot saņemts neviens darbu pieņemšanas un nodošanas akts par posmu darbu izpildi. Osta esot vienpusēji noteikusi izbūvējamos objektus un infrastruktūru. Tāpat uzņēmuma pārstāvji nav pielaisti pie jebkādiem būvniecības tehniskās uzraudzības pasākumiem, tiem bijusi liegta pieeja nomas objektam Krievu salā.
Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē, kuru parakstījis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans, norādīts, ka salas līdzšinējā infrastruktūras izbūve pierādījusi, ka projekts tiek realizēts aplami un bezjēdzīgi, riskējot zaudēt ES fondu piešķirtos līdzekļus un kravas Rīgas ostā.
"Riga Coal Terminal" pārstāvji arī izsaka cerību, ka Latvijas amatpersonu mērķis nav iepriekš pieļautās neprofesionālās un prettiesiskās rīcības noslēpšana ES institūcijām un atbildīgās amatpersonas un institūcijas - ostas pārvalde, Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un valdība kopumā, kā arī Rīgas dome pārtrauks un atturēsies no saskaņotām darbībām, kas vērstas uz uzņēmuma tiesību prettiesisku ierobežošanu. Tāpat iestādes tiek lūgtas atturēties no draudu un spaidu īstenošanas, kur esot saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.
Piemēram, ostas izstrādātajā rīcības plānā, kas ir aģentūras LETA rīcībā, Krievu salas projekta mērķu sasniegšanai paredzēts, ka faktiski uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām, ap 6.oktobri, neveiksmīgu sarunu variantā paredzēts informēt "Rīgas Centrālo terminālu" par kravas kuģošanas tiesību iespējamo ierobežošanu. Plānā gan piebilsts, ka vēl tikšot izvērtēta šādu ierobežojumu tiesiskā pamatotība un nepieciešamība.
Kā ziņots, lai Krievu salas vērienīgo projektu varētu pabeigt laikā, Rīgas ostai jāpanāk vienošanās ar stividorkompānijām "Rīgas Centrālais termināls" (RCT) un "Strek", kurām līdz 2016.gada decembrim ir jāpārceļ kravu apkalpošana no Rīgas centra uz Krievu salu, žurnālistiem iepriekš paziņoja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).
Lēmumu par ostas pārcelšanu no pilsētas centra uz Krievu salu Rīgas domes deputāti pieņēma 2009.gada vasarā.
2012.gadā par uzvarētāju infrastruktūras attīstības konkursā tika izvēlēta pilnsabiedrība "BMGS S", kas projektu piedāvājusi realizēt par 88,71 miljonu latu (126,22 miljoniem eiro).
