Lai gan konkrētākus plānus par Vidzemes tirgus nākotni AS "Rīgas Centrāltirgus" sola vēl tikai izstrādāt, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks pauda, ka obligāti jāsaglabā tirgus funkcija, rodot vietu kino vakariem un cita veida sabiedriskajām aktivitātēm, bet pamestā gaļas paviljona durvis jāver "food court" veikaliem un kafejnīcām.
Otrdien, 22. maijā, Druvinieks izvadāja Rīgas domes (RD) deputātus pa tirgus teritoriju, izklāstot viņa personīgo redzējumu par teritorijas nākotni. "Šeit redzam tirgu. Tas, kas te notiek tagad, nav ne pieņemami, ne pozitīvi. Plāns ir jūlijā sākt darbu pie redzējuma izveidošanas, bet pēc tam – izsludināt konkursu par apakšnomnieka piesaisti," klāstīja Druvinieks.
Jūlijs izraudzīts, jo tad "Rīgas Centrāltirgus" savā īpašumā pārņems pēdējo Vidzemes tirgus teritorijā esošo būvi, kas pieder ofšorā reģistrētiem privātīpašniekam, bet ar tiesu izpildītāja izsludinātu izsoli ir nopirkta par 79 tūkstošiem eiro. Vēstīts, ka "Rīgas Centrāltirgus" vienlaikus lūdz RD Pilsētas īpašuma komitejai šo un virkni citus Vidzemes tirgū esošus īpašumus ieguldīt uzņēmuma pamatkapitālā. Plānots, ka atbildīgā komiteja šo jautājumu izskatīs 11. jūnijā, bet pēc tam to apstiprinās RD kārtējā sēdē.
Druvinieks stāstīja, ka kopš 2007. gada ugunsgrēka slēgto gaļas paviljonu nākotnē varētu iekārtot par "food court" jeb vietu, kur viena otrai blakus strādā dažādas ēstuves. Savukārt piena paviljons saglabātu tradicionāla tirgus funkciju.
"Rīgas Centrāltirgus" plāno nojaukt vairākas īslaicīgiem nolūkiem celtās būves tirgus teritorijā, tādā veidā Brīvības ielas pusē rodot vietu bērnu rotaļu laukumam un autostāvvietai. Savukārt pēc atpirktā īpašuma nojaukšanas tirgus centrā atradīsies vieta, ko atvēlēt dažādām izklaides aktivitātēm, piemēram, kino baudīšanai vai teātra izrādēm. Jāpiebilst, ka blakus esošo dzīvojamo māju dēļ izklaides pasākumiem būs jāaprimst diennakts klusajā laikā.
Tērbatas ielas pusē, blakus viesnīcai, jau ilgus gadus darbojas automazgātava. Arī to "Rīgas Centrāltirgus" ir nopircis par 39 tūkstošiem eiro un plāno nojaukt, bet vietā radīt slēgta tipa teritoriju, kur tirgošanās varētu notikt zem jumta.
Šobrīd aktuāli ir trīs scenāriji, kā Vidzemes tirgus attīstīšana varētu materializēties. Pirmais scenārijs paredz to, ka "Rīgas Centrāltirgus" konkursā meklē apakšnomnieku. Otrais – uzņēmums meklē investoru. Savukārt trešais – "Rīgas Centrāltirgus" veido kopuzņēmumu ar kādu sadarbības partneri.
Ekskursijas laikā RD opozīcijas deputāti interesējās, kāpēc Vidzemes tirgu pašvaldība nevēlas izsolē nodot citam saimniekam, līdzīgi kā tas nule noticis ar Āgenskalna tirgu. Īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR) skaidroja, ka tas darīts gan vēsturisku, gan praktisku apsvērumu dēļ.
"Doma vēsturiski bijusi tāda, ka [tirgus teritoriju] pakļautība un attīstība ir "Rīgas Centrāltirgus" rokās. Āgenskalna tirgus lēmums zināmā mērā ir pretrunīgs un neloģisks, taču tādu pieņēmām, jo nomnieka piesaiste ļauj "Rīgas Centrāltirgum" vairāk investēt Centrāltirgus un Vidzemes tirgus attīstīšanā," klāstīja Burovs, piebilstot, ka tikai viens pretendents uz Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsoli vedina domāt – gribētāji rindā nestāvēs arī uz saimniekošanu Vidzemes tirgū.
Deputāti vizītes noslēgumā uzdeva Druviniekam līdz jūnija Pilsētas īpašuma komitejas sēdei sagatavot konkrētu laika grafiku tam, kā notiks īpašumu pārņemšana, to nojaukšana, nākotnes vīzijas izstrādāšana un nomnieka meklēšana. Paredzams, ka šajā sēdē domnieki arīdzan lems par nekustamo īpašumu ieguldīšanu "Rīgas Centrāltirgus" pamatkapitālā.
Šobrīd Vidzemes tirgū saimnieko SIA "Kaufmann Concepts", kam teritorija iznomāta līdz 2019. gada 31. decembrim. Nomas maksa vienā mēnesī ir aptuveni 20 tūkstoši eiro, ko "Rīgas Centrāltirgus" tūdaļ atmaksā RD. Savukārt RD tirgu "Rīgas Centrāltirgum" iznomā par pašizmaksu – 23 centiem par kvadrātmetru.
Tā kā drīz vien visas Vidzemes tirgus teritorijas īpašumā esošās būves piederēs "Rīgas Centrāltirgum", uzņēmums to varēs investoriem piedāvāt kā vienotu veselumu un, visticamāk, uz vismaz 12 gadiem. "Juridisku šķēršļu dēļ mēs potenciālajam nomniekam nevarējām piedāvāt izdevīgus nomas noteikumus. Tā kā būsim īpašnieki nekustamajiem īpašumiem, varēsim meklēt nopietnu investoru. Līdz šim tie bija īstermiņa līgumi, kas apgrūtināja iespēju atrast tādu investoru, kas būtu gatavs ieguldīt," iepriekš klāstīja Druvinieks.
AS "Rīgas Centrāltirgus" 2016. gadā apgrozīja 6 951 783 eiro, nopelnot 45 735 eiro. Ieņēmumus kapitālsabiedrība gūst no Centrāltirgus, Vidzemes tirgus un Āgenskalna tirgus tirdzniecības vietu iznomāšanas, telpu un ēku iznomāšanas, kā arī zemes gabalu iznomāšanas.
Vidzemes tirgū apgrozīti 218 867 eiro jeb 3,1% no kopējā apgrozījuma. Savukārt Āgenskalna tirgū 2016. gadā apgrozītie 317 843 eiro veido 4,5% no kopējā kapitālsabiedrības apgrozījuma. Līdz ar to par vērtīgāko kapitālsabiedrības apsaimniekoto objektu uzskatāms Centrāltirgus, kur uzņēmums gūst 92,2% no kopējiem ienākumiem.
