Kā otrdien Latvijas simtgades svinībām veltītā preses konferencē informēja Latvijas Radio radošā direktore Una Rozenbauma, savu laiku ziedot iedzīvotāji var īpaši izveidotā platformā "www.lv100.lv", sākot no vienas stundas līdz neskaitāmām stundām. Šīs uzdāvinātās brīvprātīgās Latvijas iedzīvotāju stundas tiks izmantotas visos Latvijas simtgades pasākumos. Tas nozīmē, ka, reģistrējoties un ziedojot savu laiku īpašajā platformā, iedzīvotājs atstāj savus kontaktus, ar kuru palīdzību sazināsies ar viņu, aicinot līdzdarboties kādā no svētku pasākumiem.
Kā pirmie otrdien savas brīvprātīgās stundas Latvijas simtgadei ziedoja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) un "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta. Ministre no sava brīvā laika ziedoja 20 stundas, savukārt Dimanta sacīja, ka katrai nedēļai ziedos vienu stundu, līdz ar to otrdien viņa ziedoja 52 stundas no sava laika.
Platforma veidota kā četru soļu tests, lai tādā veidā atlasītu, kāda tipa palīgs ir konkrētais cilvēks. Kopumā ir izdalīti piecu tipu palīgi, un, kā prognozē Rozenbauma, visticamāk, viens no populārākajiem palīgu veidiem būs digitālais palīgs. Izdalīts arī spēka tipa palīgs, vēstnesis, koordinators un radošais palīgs.
"Izveidojot laika banku, tiks apzināti laiku ziedojušie cilvēki, lai viņus iesaistītu svētku projektos. Piemēram, digitālie palīgi palīdzēs veidot "Vikipēdijas" šķirkļus, bet citi palīgi varēs iesaistīties svētku lielprojektos vai projektos, kas vēl top dažādās Latvijas vietās," sacīja Rozenbauma.
Dimanta akcentēja, ka brīvprātīgais darbs un laika ziedošana ir nācijas veidošanās un attīstības pamats. "Ja mūsu senči nebūtu ziedojuši savu laiku, tad Latvijas valsts mums nebūtu," sacīja "Ziedot.lv" vadītāja.
Daiga Livčāne, kurai ir bagātīga pieredze brīvprātīgo darbā, uzskata, ka iedzīvotāju atsaucība būs liela, jo ir novērots, ka sabiedrība aizvien aktīvāk vēlas iesaistīties brīvprātīgajā darbā, un tas ir tikai mīts, ka brīvprātīgo darbu dara tikai jaunieši.
Viņa cer, ka, tuvojoties svētkiem, savu artavu sniegs ne tikai iedzīvotāji kā brīvprātīgie dalībnieki, bet arī uzņēmumi, kuri būs gatavi sniegt arī kādu materiālu palīdzību. Piemēram, Latvijas uzņēmumi varētu atbalstīt filmas, kas taps Latvijas simtgadei.
Tāpat digitālā platforma "lv100.lv" iepazīstina ar vēstures faktiem, vēsta par noieto ceļu uz Latvijas neatkarību, iepazīstina ar svētkiem veltītajiem lielprojektiem - "Katram savu tautastērpu", "Latvijas filmas Latvijas simtgadei", "Latvijas Nacionālā enciklopēdija", "Kultūras skolas soma" un "XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki 2018.gadā". Tāpat šī būs vietne, kur atrast ziņas par Latvijas simtgades svinībām.
Kā ziņots, Latvijas valsts simtgades svētku programmu paredzēts īstenot piecu gadu garumā - no 2017. gada līdz 2021. gadam.
Lai izstrādātu simtgades programmas mērķus, pamatprincipus, programmu un komunikācijas vadlīnijas un domu apmaiņā iesaistītu plašu sabiedrību, Kultūras ministrija ir izveidojusi simtgades svinību struktūru un organizāciju. Lai uzturētu pastāvīgu dialogu ar dažādām sabiedrības grupām, ir notikušas dažādas domu apmaiņu grupu tikšanās - vēstures, izglītības, kultūras, Baltijas valstu sadarbības, diasporas, jauniešu un citas.
Pēc Melbārdes pirms nepilna gada izteiktā aicinājuma ministrija saņēmusi vairākus simtus ideju, ieteikumu un padomu no Latvijas iedzīvotājiem un tautiešiem ārvalstīs. Šīm idejām bijusi liela loma simtgades programmas uzstādījumu un mērķu definēšanā.
Simtgades svinību virsmērķi ir Latvijas sabiedrības valstsgribas un valstiskās piederības sajūtas stiprināšana, pašorganizējošu procesu rosināšana un dažādu līmeņu sadarbības veicināšana.
Latvijas simtgades svinību patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Aptuvenās Latvijas simtgades svētku izmaksas ir 30 miljoni eiro.