Ziņots, ka, komentējot pēdējo dienu notikumus Latvijā, AM paziņoja: "Ir augsta varbūtība, ka tiek īstenota no ārienes organizēta plaša mēroga informācijas operācija, kas pēc struktūras un izpildījuma ir identiska tām, kas tika novērotas priekšvēlēšanu laikā ASV, Francijā un Vācijā".
Paziņojumu par masveida informācijas kampaņu pret Latviju AM izplatīja dienā, kad sākās Bergmaņa vizītē Dienvidkorejā, kur viņš apmeklē Phjončhanas Ziemas Olimpisko spēļu oficiālos pasākumus un sporta sacensības. AM informācija liecina, ka komandējumā ministrs atradīsies no 20. līdz 26. februārim. Tāpat vizītes laikā Bergmanim plānotas tikšanās ar Korejas aizsardzības ministru un bruņoto spēku komandieri, Korejas Nacionālās asamblejas Aizsardzības komisijas priekšsēdētāju, domnīcu pārstāvjiem, kā arī Korejas Kiberdrošības centra un 1. divīzijas apmeklējums.
"Es nesaskatu šobrīd nekādus apdraudējumus, esmu arī ar ministru runājis. Ministrija ir rīcībspējīga," sacīja Kučinskis.
Komentējot AM paziņojuma iemeslus, viņš sacīja: "Es domāju, ka ir arī nepieciešams nodemonstrēt, cik tehniski iespējams iedot valstij reputāciju graujošu informāciju, kas īsā laikā apceļo pasauli, atnāk arī uz Latviju un tiek interpretēta."
Premjers precizēja, ka ministrijas paziņojums netika sniegts ar nolūku parādīt, kāds šobrīd ir apdraudējums.
Trešdien Rīgas pilī pulksten 9 tikās Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ministru prezidents Māris Kučinskis. Pēc tikšanās abas amatpersonas atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.
Tāpat Rīgas pilī trešdien notiks Nacionālās drošības padomes sēde, kuras darba kārtībā iekļauti jautājumi par "situāciju Latvijas banku sektorā" un nākamo Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru, vēsta aģentūra LETA, atsaucoties uz Valsts prezidenta kancelejas sniegto informāciju.
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa paziņojums sociālajā vietnē "Twitter" iepriekš liecināja, ka sēdē tiks skatīts jautājums par "situāciju Latvijas banku sektorā".
Ziņots, ka intervijā aģentūrai AP "Norvik bankas" pārstāvis Grigorijs Guseļņikovs paziņojis, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes. AP arī publicējis kādu fotogrāfiju, kurā Rimšēvičs redzams, it kā pusdienojot kopā ar augsta ranga Krievijas uzņēmējiem.
Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš, vaicāts par ārvalstu medija AP publicēto fotogrāfiju norādīja, ka par to būs iesniegums Drošības policijā, jo esot pietiekoši daudz pazīmju, ka fotogrāfija ir viltojums.
Vēstīts, ka kriminālprocesā, ko izmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Lieta nav saistīta ar tādām Latvijas kredītiestādēm, kas aizvien darbojas - ne ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par "ABLV Bank" darbību, ne arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un "Norvik banku", pirmdien preses konferencē skaidroja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.
Pats Rimšēvičs no amata neatkāpsies, jo, kā viņš pats apgalvo, likumpārkāpumos nav vainīgs. Tas esot apmelotāju mērķis, lai viņš atkāptos un nevarētu sevi aizstāvēt. Vēršanos pret sevi Latvijas Bankas prezidents pamatoja ar to, ka viņš iestājies pret komercbankām, kas Latvijā īsteno noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Trešdien, 21. februārī, Ilmārs Rimšēvičs būs "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā. Intervija tiešraidē būs skatāma pulksten 12, bet pēc tam tā būs redzama ierakstā.
Rimšēvičs aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā. Pašreizējā termiņa pilnvaras Rimšēvičam beigtos 2019. gada decembrī.
Rimšēviča karjera Latvijas Bankā ilgst jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. 1992. gada vasarā Rimšēvičs tika apstiprināts Latvijas Banka prezidenta vietnieka amatā un strādāja šajā postenī līdz 2001. gada decembrim, kad pirmo reizi tika ievēlēts Latvijas Bankas prezidenta amatā. Atkārtoti centrālās bankas prezidenta amatā Saeima viņu pārvēlēja 2007. gadā un 2013. gadā.
