Foto: LETA
Trešdien, 4. jūlijā, ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā Rīgā Vecajos Ebreju kapos atklāts Ungārijas ebreju sieviešu piemiņai veltīts piemineklis.

Ungārijas ebreju sieviešu piemiņai veltītais piemineklis ir Ungārijas dāvinājumu Rīgas pašvaldībai.

Kā iepriekš skaidroja Rīgas domē (RD), 1944. gada vasarā uz Kaizervaldi Rīgā no ziemeļaustrumu Ungārijas caur Aušvici tika deportētas ap 4000 līdz 5000 ebreju sieviešu. No Rīgas sievietes tālāk vestas uz darba nometnēm Latvijā – Spilvi, Rīgu, Popervāli, Dundagu un Pierīgu, kur vairāki tūkstoši zaudēja dzīvību. Savukārt izdzīvojušās ebrejietes aizvestas atpakaļ uz Vācijas okupēto teritoriju, lielākoties uz Štuthofas koncentrācijas nometni.

Pieminekļa kompozīcijas pamatā ir tā laika aculiecinieces un tēlnieces Valdas Malējas ģipša figurāls darbs. Skulptūru autors ir Sandis Aispurs. Pieminekļa projekta autors – arhitekts Edvīns Vecumnieks, savukārt darbu granītā izgatavoja SIA "Akmens Apstrādes AKM".

1941. gada 4. jūlijā tika nodedzinātas gandrīz visas Rīgas sinagogas. Ar šiem notikumiem sākās pats drausmīgākais posms Latvijas ebreju vēsturē – holokausts. Tāpēc 4. jūlijs noteikts par Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu, pieminot vairāk nekā 70 000 Latvijas ebreju, kas tika iznīcināti 1941.-1945. gadā nacistu okupētajā Latvijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!