Foto: LETA

Valsts dos fotoradaru ieviesējam, uzņēmumam "Vitronic Baltica un partneri" vēl divdesmit dienas paskaidrojumu iesniegšanai, un, ja tie nebūs pārliecinoši, valsts lauzīs līgumu ar šo publiskās un privātās partnerības privāto sadarbības partneri, otrdien žurnālistiem atzina Valsts policijas vadība.

Valsts policijas un "Vitronic" pārstāvju tikšanās laikā panākta vienošanās, ka policija vēl 20 dienas gaidīs no uzņēmuma paskaidrojumus, kāpēc joprojām nav uzstādīti visi 160 stacionārie fotoradari, kā to paredz līgums ar valsti. Ja uzņēmuma argumenti par kavēšanos nebūs pietiekami pamatoti, policija šaubās, ka varētu vēl reiz ļaut "Vitronic" pagarināt fotoradaru uzstādīšanas termiņu. Visticamāk, pēc 20 dienām, līgumu lauzīs.

Ja pēc divdesmit dienām policija nolems pārtraukt līguma darbību, tad arī šobrīd uzstādītie fotoradari pārtrauks fiksēt ātruma pārkāpumus.

Valsts policijas priekšnieka vietnieks Guntārs Marķitāns otrdien pēc tikšanās ar "Vitronic" pārstāvjiem pastāstīja, ka pašlaik Valsts policijai nav pārliecības, ka uzņēmums varētu izpildīt un izpildīs līguma nosacījumus, taču uzņēmumam vēl dotas divdesmit darba dienas pēdējo paskaidrojumu sniegšanai.

Marķitāns pieļāva teorētisku iespēju, ka pēc šīm divdesmit darba dienām, saņemot komersanta paskaidrojumus, varētu vēlreiz pagarināt līguma izpildes termiņš, taču atzina, ka otrdien tikšanās laikā uzņēmums nav sniedzis nekādus pārliecinošus argumentus līguma nepildīšanai.

Marķitāns norādīja, ka pēc līguma laušanas valsts fotoradarus neatpirksun tie paliks komersanta īpašumā.

Viņš gan uzsvēra, ka fotoradari uz valsts ceļiem ir nepieciešami, norādot - kopš daži pārvietojamie un stacionārie radari sākuši darbu, tie veiksmīgi ķēruši ātruma pārkāpējus.

Vai pēc līguma laušanas Latvija paliks pavisam bez radariem, Marķitāns neņēmās prognozēt.

Fotoradaru ieviesējiem, uzņēmumam "Vitronic Baltica un Partneri" dotas vairākas iespējas  uzstādīt visas līgumā paredzētās mērierīces, kuras ķertu neprātīgos braucējus. Taču, attaisnojoties ar dažādām ķibelēm, uzņēmums līdz šim līguma prasības nav izpildījis - no plānotajiem 160 stacionārajiem fotoradariem uz Latvijas ceļiem darbojas vien 27. 

Ceļš uz fotoradaru ieviešanu Latvijā bija negluds jau pašā sākumā - Iekšlietu ministrijai (IeM) nācās labot konkursu, jo viens no tā sākotnējiem dalībniekiem - SAI "Lattelecom" - vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), norādot uz specifiskajām prasībām, kuras liedz plašam uzņēmumu lokam dalību konkursā. IUB atzina par nepamatotiem fotoradaru konkursa nolikumā iekļautos nosacījumus, liekto IeM tos labot.

"Salabotais " konkurss beidzās ar AS "Vitronic Baltica", "VITRONIC Dr.-Ing.Stein Bilverarbeitungssysteme GmbH" un SIA "Komeccentrs DATI grupa" apvienības uzvaru. Vēlāk apvienība pārtapa par komandītsabiedrību "Vitronic Baltica un partneri". Toreiz IeM skaidroja, ka šī apvienība izvēlēta, jo tās piedāvājums bijis izdevīgāks - privātais partneris pretendējis uz mazāko daļu no soda naudām. Uzņēmumam atvēlēt 35% no ikmēneša sodu ieņēmumiem par radaru fiksētajiem pārkāpumiem.

Toreiz, pērn 8.martā, tika plānots, ka jaunie fotoradari uz ceļiem parādīsies 21.oktobrī. Policija oktobra sākumā publiskoja radaru karti, taču 21.oktorbī stacionārie ātruma mērītāji uz ceļiem neparādījās. Policija ar mērierīču uzstādītājiem vienojās, ka plānoto stacionāro fotoradaru vietā līdz 21.novembrim tika izvietoti 15 pārvietojamie radari. "Vitronic Baltica" sūrojās, ka tai radušās problēmas ar projekta izstrādi katram objektam un saskaņošanu dažādās iestādēs.

Secinot, ka līgums nav izpildīts, Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš 4.novembrī paziņoja, ka uzņēmumam nāksies maksāt līgumsodu. Lai gan policijā precīzus skaitļus nevarēja pateikt, taču sods saskaņā ar līgumu esot aptuveni 0,001% no kopējās līguma summas par katru nokavēto dienu jeb nedēļā nedaudz vairāk par 1000 latu. Mediji gan vēlāk ziņoja, ka soda maksāšana uzņēmuma ir izdevīgāka nekā līguma izpilde.

Pērn decembra sākumā atklājās, ka līguma izpilde atkal kavēsies, jo "Krājbankas" kraha dēļ uzņēmumam radušās problēmas - kredītlīnijas, no kurām būtu jāfinansē jauno fotoradaru uzstādīšana uz ceļiem, bija atvērtas "Latvijas Krājbankā".

Lai gan stacionāro radaru uzstādīšana kavējās, pēc pirmā mēneša, kad uz ceļiem parādījās 15 pārvietojami radari, policija paziņoja, ka tie pieķēruši 4663 ātruma pārkāpējus. Laikā no 21.novembra līdz 23.decembrim par pārkāpumiem uzlikta soda nauda 84 845 latu apmērā. Zivtiņš toreiz izteica gandarījumu par rezultātiem, kādi sasniegti ar radariem, sakot, ka ierīces ir sevi attaisnojušas. Tiesa vēlāk gan viņš bija starp tiem, kas kritizēja radaru ieviešanu, sūrojoties, ka uzņēmums "nepakļaujas nekādai disciplīnai, nekādai subordinācijai un tamlīdzīgām lietām".

Šogad janvāra beigās, kad uz Latvijas ceļiem nebija uzstādīts neviens stacionārais fotoradars, VP priekšnieksInts Ķuzis">Ints Ķuzis pieprasījis uzņēmumam "Vitronic Baltica" līdz maija nogalei uzstādīt Latvijā visus līgumā paredzētos mobilos un stacionāros fotoradarus. Tiesa gan uzņēmums uzreiz paziņoja, ka šo prasību visdrīzāk neizdosies izpildīt. Toreiz uzņēmuma pārstāvis Dmitrijs Osipovs atzina - pastāv iespēja, ka līdz 20.maijam visus fotoradarus uzstādīt neizdosies, atkal atsaucoties uz "Latvijas Krājbankas" krahu, kā arī ķibelēm ar zemes īpašniekiem.

Lai gan uzņēmums ilgu laiku "koķetēja" ar valsti, netieši solot līguma prasības izpildīt, līdz maijam uzstādot stacionārās iekārtas, maija vidū bija uzstādīti vien daži fotoradari Rīgā. Tad arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) atzina, ka līdz maija nogalei uzņēmums neizpildīs visas saistības un neuzstādīs visus solītos radarus, bet saskaņā ar līgumu tam būs vēl pāris mēnešu, lai novērstu nepilnības. Uzņēmums, lai attaisnotu kavēšanos,  iesniedza sarakstu ar vairākiem apgrūtinājumiem, kuri traucējuši radaru laicīgai uzstādīšanai.

Savukārt otrdien, 24.jūlijā uzņēmumam beidzas pēdējais termiņš trūkumu novēršanai pēc otrā brīdinājuma. Nākamais solis būtu tāds, ka valstij ir tiesības paziņot uzņēmumam par līguma izbeigšanu. Lēmums par līguma laušanu būs jāpieņem policijai. 

Plašākai sabiedrībai gan nav zināms, cik valstij izmaksās līguma laušana. Lūgums publiski nav pieejams, jo tā vēlējies uzņēmums, tāpēc arī nav zināmi tā nosacījumi. Visticamāk valsts zaudēs, laužot līgumu, jo tad tā pazaudēs jau uzstādītās ierīces. Zināms, ka valstij ir iespēja radarus atpirkt, taču izmaksas netiek atklātas.

Atbilstoši līgumam "Vitronic Baltica un partneri" kopumā jāuzstāda 160 stacionārie fotoradari, no kuriem 100 ir ar mērierīcēm un 60 - tukši ietvari. Patlaban uz Latvijas ceļiem pavisam kopā darbojas 61 fotoradars - 27 stacionārie fotoradari un 34 pārvietojamie fotoradari.

Aplēsts, ka kopumā radaru piegāde un uzturēšana varētu izmaksāt vairāk nekā 11 miljonus latu.

Kopumā jaunu radaru iegādes ieceres īstenošana prasīja gandrīz divus gadus - pirmās runas par to no amatpersonām izskanēja 2009.gada vasarā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!