8.februārī, kad jautājumu skatīs koalīcijas sadarbības padomē, jābūt skaidrībai, kuriem priekšlikumiem ir izredzes tikt pieņemtiem, tikai tad darbu pie likuma atjaunos Saeimas Juridiskā komisija.

TP deputāta Kārļa Leiškalna iesniegtais priekšlikums, ka partija var startēt katrā no pieciem vēlēšanu apgabaliem ar vienu un to pašu kandidātu sarakstu, ir visvairāk diskutētais piedāvājums. Daudzi tajā saskata vēlmi Saeimas vēlēšanu likumu pieskaņot to partiju interesēm, kurām ir viens izteikts līderis. Gan TP, gan LPP/LC un ZZS jau ir noteikušas toni gaidāmajai priekšvēlēšanu kampaņai, pavēstot, ka tās būs trīs premjera kandidātu Andra Šķēles, Aināra Šlesera un Aivara Lemberga sacīkstes.

TP līderis Šķēle trešdienas vakarā atzina, ka vēlēšanu likums bijusi viena no tēmām, kuru viņš, nesen tiekoties, pārrunājis ar Šleseru. Neoficiāla informācija liecina, ka atbalsts šim priekšlikumam nesen meklēts arī "Saskaņas centra" Saeimas frakcijā, bet tā trešdien lēma neatbalstīt koalīcijas partiju ierosinājumus, kas vērsti uz spēles noteikumu maiņu neilgi pirms vēlēšanām.

ZZS savukārt rosinās, lai likumā atļauj apvienot pašvaldību deputāta un Saeimas deputāta pienākumu pildīšanu, teica zaļo zemnieku frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Vēlēšanu likums šobrīd neuzliek ierobežojumu pašvaldību deputātiem kandidēt Saeimas vēlēšanās, tomēr ievēlēšanas gadījumā viņi zaudē pašvaldības deputāta mandātu. Tas vairāk tiek skaidrots ar vēlmi Saeimā ievest zaļo zemnieku pašvaldību vadītājus, neliekot tos nomainīt pilsētu un novadu domju vadībā, kur daudzviet ir ļoti trausls vairākums. Tiesa, gan šai ZZS, gan TP iniciatīvai šobrīd nav pietiekama atbalsta.

Tāpat atbalsta nav JL ierosinājumam Saeimas vēlēšanās ieviest vēlētāju reģistra sistēmu, kas jau darbojas pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tas nozīmētu, ka pilsoņi varētu balsot tikai vēlēšanu iecirknī, kas atrodas viņu deklarētajā dzīvesvietā. Šobrīd balsstiesīgais var brīvi izvēlēties, kur viņam ērtāk nobalsot Saeimas vēlēšanās.

Centrālā vēlēšanu komisija gribētu, lai Saeima vēlēšanu likumā pagūst iestrādāt mehānismu, ko darīt, ja tiek atcelti vēlēšanu rezultāti. Ne vēlēšanu likumā, ne Satversmē atkārtotas Saeimas vēlēšanas nav minētas. Pēc iepriekšējām vēlēšanām daži Saeimā neiekļuvušie politiskie spēki apstrīdēja to rezultātus, uzskatot, ka tādas partijas kā TP un LPP/LC rezultātu panākušas negodīgā ceļā ar pozitīvisma kampaņām. Augstākās tiesas Senāts vēlēšanu rezultātus neatcēla, bet savā spriedumā minēja problēmu, ka likumos nav noteikts atkārtotu vēlēšanu mehānisms.