Foto: LETA
Viens no iemesliem, kāpēc Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) tik ātri kļūst netīra, ir blakus esošā intensīvā smago auto satiksmes plūsma, kā dēļ rodas ievērojams daudzums putekļu, portālam "Delfi" skaidro LNB direktors Andris Vilks. Rīgas pašvaldība gan mainīt kravas auto plūsmu negrasās.

"Pastāv jautājums, cik ilglaicīgi bibliotēkas ēka paliks tīra un spoža, jo, strādājot šajā ēkā, esam ieguvuši pārliecību, ka vide, kurā ēka atrodas, ir diezgan dramatiska. Mēs redzam, ka ēkas fasādes netīrību ļoti būtiski ietekmē un veicina gan dzelzceļš, gan arī satiksme. Mums katru dienu garām brauc simtiem kravas mašīnu. Mēs atrodamies tādā vidē, kurā nevaram būt droši par to, cik ilgstošs un noturīgs būs tas, kas izdarīts ar tīrīšanas darbiem. Ļoti negribētos redzēt, ka diezgan drīz ārējās vides ietekmē atkal būs jāsaskaras ar tīrīšanas problēmām," norāda Vilks.

Rīgas dome portālu "Delfi" informē, ka būvniekiem un projektētājiem blakus esošā satiksmes plūsma bija zināma jau pirms ēkas celšanas, tāpēc tuvākajā laikā to mainīt nav plānots.

"Kopš Nacionālās bibliotēkas būvniecības uzsākšanas tās apkārtnē nav mainīta satiksmes organizācija un projekta attīstītājiem pirms bibliotēkas būvniecības situācija bija zināma. Tuvākajā nākotnē nekāda būtiska ielu pārbūve vai satiksmes organizācijas izmaiņas šeit nav plānotas," sacīja domes preses pārstāvis Viktors Smirnovs, piebilstot, ka nākotnē šī situācija gan varētu mainīties.

"Lai novirzītu tranzīta satiksmi no Mūkusalas ielas uz ostu, pilsētas attīstības plānos iekļauta Raņķa dambja projekta realizācija, kas novirzītu satiksmi no Daugavgrīvas ielas pie Uzvaras bulvāra pa pazemes tuneli, zem dzelzceļa savienojot Raņķa dambi ar Vienības gatvi," sacīja Smirnovs.

Viņš arī precizē, ka pagaidām par projekta realizācijas iespējām pašvaldībā nav lemts.

Jau vēstīts, ka ēkas tīrīšanas darbiem 2016. gadā paredzēti 117 694 eiro. Kā portālam "Delfi" sacīja LNB preses pārstāve Anna Muhka. 2017. gadā veikt šādu vērienīgu pils tīrīšanu nav paredzēts.

"Skatīsimies, kas tālāk notiks ar ēkas izskatu, šobrīd to, vai nākamie tīrīšanas darbi būs nepieciešami 2018. gadā, ir grūti pateikt," sacīja Muhka.

Kā vēstīts, kopš ēkas būvdarbu pabeigšanas, kas notika 2013. gada decembrī, līdz šī gada augustam ēka ne reizi pilnībā netika nomazgāta - gan dažādu citu prioritāru darbu dēļ, gan diskusiju dēļ ar ēkas būvuzņēmēju un Kultūras ministriju par to, kam šī darbība jāveic un jāfinansē. Vērienīgos mazgāšanas darbus pirmo reizi uzsāka šī gada 18. augustā.

Mazgāšanu bija plānots īstenot 2014. gada rudens beigās līdz Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sākumam, taču plānotie darbi nenotika nepastāvīgo laikapstākļu dēļ, līdz ar to ārpus kārtas tika veikta tikai daļēja logu mazgāšana.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!