Atbilstoši Prokuratūras likumam 2. daļas 1. punktam, prokuratūrā izvērtēta Elektroenerģijas tirgus likuma normu atbilstība Latvijas Satversmei, informē prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe.

Pārbaudes rezultātā, izmantojot Satversmes tiesas likumā noteiktās tiesības ģenerālprokuroram iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu,19. aprīlī ģenerālprokurors Ēriks Kalnemeiers Satversmes tiesā iesniedzis pieteikumu par Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto pienākumu – publiskā tirgotāja izmaksas segt visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem – atzīt par neatbilstošu.

Pieteikumā Ģenerālprokurors lūdz Satversmes tiesu minēto pienākumu atzīt par neatbilstošu Satversmes 91. pantam un 105. panta 2. teikumam. Satversmes 91. pants paredz, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Savukārt Satversmes 105. panta 2. teikums paredz, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm.

Saeimas Pieprasījumu komisijas vadītājs, deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) nosūtīja ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram visus komisijas rīcībā esošos materiālus saistībā ar subsidētās elektroenerģijas elektrostacijām un obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu.

Pieprasījumu komisija bija saņēmusi deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) Ekonomikas ministrijas sniegtās informācijas patiesumu saistībā ar veiktajām subsidētās elektroenerģijas elektrostaciju pārbaudēm un šīs pārbaudes rezultātu atbilstību normatīvo aktu prasībām", kuru noraidīja. Brigmanis komisijas vārdā ceturtdien Saeimas sēdē skaidroja, ka, izskatot šo pieprasījumu, konstatējusi, ka Pieprasījumu komisija aizvien vairāk pārvēršas par izmeklēšanas komisiju, kur deputātiem izskatīt uzdotie jautājumi pārsniedz viņu pilnvaru robežām. "Pietrūkst informācijas, pietrūkst kapacitātes," skaidroja Brigmanis, informējot, ka ceturtdien parakstījis vēstuli ģenerālprokuroram, ar kuru visus komisijas rīcībā esošos materiālus nosūta viņam izvērtēšanai. No viņa teiktā izriet, ka nosūtīto materiālu sarakstā ietilpst gan pieprasījumi, gan EM atbildes.

"Jautājumi, kas tur tiek skarti, un, vēl jo vairāk, izskanējuši pieņēmumi, teiksim, ka tur ir zināma afēra, kas tiek piesegta, es un komisija kopumā uzskatīja par savu pienākumu ģenerālprokuroru informēt par šāda veida apgalvojumiem. Lai tiek veikta attiecīga izmeklēšana," noteica Brigmanis.

Savukārt Pieprasījumu komisijas loceklis no partijas "Saskaņa" informēja deputātus, ka viņam bijusi informatīva saziņa ar EM, un viņš ir apkopojis arī šo informāciju. "Tas viss tiek apkopots, tiek likts kopā un tiek gatavots iesniegums tiesībsargājošajām iestādēm. Es domāju, ka šeit darbs būs ne tikai Ģenerālprokuratūrai, bet arī Satversmes aizsardzības birojam, jo tas, par ko mēs runājam, tā ir lielākā izlaupīšana Latvijas valsts vēsturē, kura joprojām turpinās," pauda deputāts.

Tāpat ziņots, ka koalīcijas partijas atbalstīja ieceri par augsta līmeņa darba grupu, kuru vadīs pats ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens iepriekš pauda, ka OIK pašreizējā izpildījumā ir fundamentāla, nacionāla un makroekonomiska kļūda, kas steidzami jālabo. Ministrs rosināja darba grupā iesaistīt 24 dalībniekus - atbildīgo ministriju un valsts institūciju vadītājus un ekspertus, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes un citu valdības sociālo partneru vadītājus.

Tāpat Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto priekšlikumu pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar OIK atļaujām.