Foto: LETA
Tā kā situācija ģimenes medicīnā ir kļuvusi kritiska, ģimenes ārsti nolēmuši 3. jūlijā uzsākt streiku, portālu "Delfi" informēja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

Asociācijas izveidotā streika komiteja pirmdien iesniegusi streika pieteikumu Veselības ministrijai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts darba inspekcijai.

Ģimenes ārsti plāno sākt streiku šā gada 3. jūlijā un pārtraukt ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanu līdz brīdim, kad izdosies panākt vienošanos ar Veselības ministriju un valdību par streika prasību izpildi, informēja Veide.

"Notikumi veselības nozarē pēdējo mēnešu laikā liecina, ka Latvijas pacientu tiesības saņemt ģimenes ārsta palīdzību un ģimenes ārstu iespējas ārstēt savus pacientus tuvākajā nākotnē tiks apdraudētas vēl vairāk kā iepriekš," klāsta asociācija, uzsverot, ka valsts ilgstoši nemaksā taisnīgu atalgojumu par ģimenes ārstu darbu.

"Vienlaikus valsts iestādes prasa pildīt tādas prasības, kurām ir nepieciešami arvien lielāki ģimenes ārsta laika, darba un naudas ieguldījumi," min ārstu pārstāvji.

Asociācija arī vērš uzmanību uz to, ka e-veselības sistēmai ir būtiski trūkumi, tā funkcionē vāji, taču Veselības ministrija un Ministru kabinets pieprasa, lai ģimenes ārsti obligāti lieto e-veselības sistēmu no 2017. gada 1. septembra.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas biedru sapulce 26. maijā nolēma pieteikt streiku. Pirms streika pieteikšanas asociācija piedāvāja Veselības ministrijai veidot izlīgšanas komisiju, bet piedāvājums tika noraidīts.

Streika prasības ir palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu ģimenes ārstam 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus (2018., 2019. un 2020. gadā), palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018. gadā, kā arī palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs nākamo gadu laikā.

Tāpat ārsti prasa atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp no jauna atveramo ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu un nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu (e-DNL, e-recepte utt.) ģimenes ārstam obligāti ir jāsāk lietot tikai 12 mēnešus pēc tam, kad asociācija ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu pacientu tiesību un datu aizsardzību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!