Pēc gandrīz divu mēnešu ilgas spriedzes un neskaidrības par pašreizējās valdības likteni, premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) piektdien tomēr paziņoja par savu demisiju. Valdība vismaz formāli kritusi tāpēc, ka koalīcija nespēja vienoties par Ministru Kabineta reformu. Valsts Prezidents Valdis Zatlers premjera Godmaņa demisiju ir pieņēmis.

Pirmdien prezidents ar Saeimā pārstāvētajām partijām sāks sarunas par jaunās valdības veidošanu. Zatlers atteicās komentēt, vai varētu uzticēt nākamās valdības veidošanu TP, norādot, ka viņš kā prezidents stāv pāri politiskajām partijām un sarunas notiks ar visām.

Zatlers uzsvēra, ka ir nepieciešamas pēc iespējas ātrāk izveidot nākamo valdību, un cer, ka brīvdienās partijas formulēs savu nostāju. Tāpat prezidents noraidīja iespēju, ka nākamo valdību varētu uzticēt veidot bezpartejiskam premjeram. "Šobrīd nav tāda krīze, ka partijas nevarētu izvēlēties piemērotu kandidātu," sacīja Zatlers.

Savukārt Godmanis žurnālistiem skaidroja, ka trešdien un ceturtdien vizītes laikā Baltkrievijā ir lasījis koalīcijas partiju paziņojumus, ka vieni meklē jaunu premjera amatu kandidātu, citi aicina pamest koalīciju, līdz ar to premjers piektdien aicinājis koalīcijas partnerus "uz patiesības brīdi". "Es uzskatu par neiespējamu tālāk strādāt, ja valdības rīcības spēja nepārtraukti tiek apšaubīta," žurnālistiem atzina premjers.

Viņš atgādināja ja pirms nedēļā koalīcijas sarunās tika panākta vienošanās, ka, turpinot darbu, netiek apšaubīta šīs valdības pastāvēšana, taču šonedēļ notika kaut kas pilnīgi cits.

Premjers atzina, ka TP un ZZS ir gāzušas šo valdību, un tā esot šo partiju atbildība. Par izveidojušos situāciju jau pirmdien turpināsies sarunas ar Starptautisko valūtas fondu, un valdība, kas patlaban turpinās darbu līdz nākamā Ministru kabineta apstiprināšanai, nevarēs parakstīt nekādas vienošanās.

Godmanis nevēlējās komentēt savas emocijas, aizejot no amata, jo, viņaprāt, tam nav jēgas. Viņš gan atzina, ka viņa valdība darbu sākusi ļoti smagos apstākļos un "ne visiem bijusi šī izturība". Premjers atturējās paust, vai būtu gatavs strādāt TP veidotā valdība, ieņemot kāda ministra amatu. Par to sestdien lems LPP/LC dome.

Politiskā krīze sākās vēl decembra vidū, kad Tautas partijas (TP) līderis un iekšlietu ministrs Mareks Segliņš paziņoja, ka Ministru kabinetā ministru skaits ir jāsamazina par trešdaļu. Gan Godmanis, gan citas partijas piekrita, ka budžeta un valsts aparāta samazināšanas laikā ir nepieciešams samazināt arī ministriju skaitu. Tomēr šī gada sākumā iezīmējās partiju atšķirīgie viedokļi par to, kuras ministrijas būtu jālikvidē un kādam turpmāk būtu jābūt atbildības sfēru sadalījumam.

Krīze saasinājās janvāra otrajā pusē, kad Tautas partija (TP) pēc 13. janvāra grautiņiem paziņoja, ka šī valdība un parlaments vairs nevar strādāt, jo nav sabiedrības uzticības. Vēlāk gan TP no sava krasā uzstādījuma atkāpās.

Tomēr ar jaunu spēku politiskā krīze uzbangoja janvāra beigās, kad TP paziņoja, ka valdība nav rīcībspējīga, jo tajā ir pārāk liela viedokļu dažādība. Lielā mērā tas bija saistīts ar cita koalīcijas partnera - Zaļo un zemnieku savienības - ultimātu, ka gadījumā, ja valdība neapmierinās smagā krīzē nonākušos lauksaimniekus, tad tā no valdības atsauks savus trīs ministrus. Taču lauksaimnieku prasības tika pildītas un zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) atkāpās vienīgais.

Pēc šiem notikumiem Godmaņa valdība izturēja opozīcijas ierosināto Saeimas uzticības balsojumu. Turpinoties diskusijai par ministriju skaita samazināšanu, neuzticību Godmanim pauda Valsts prezidents Valdis Zatlers, jo viņš trīs dienu laikā kardināli mainījis viedokli par paša izstrādāto valdības reorganizācijas plānu. Pirmdien pēc četru stundu ilgas sarunas ar Godmani Zatlers tā arī skaidri neatbildēja, vai uzticas premjeram, nesniedzot šādu atbildi arī piektdien pēc sarunām ar TP.

Premjers Ivars Godmanis šo valdību vada vairāk nekā gadu - no 2007.gada decembra, kad pārņēma valdības vadītāja pienākumus no Aigara Kalvīša (TP). Godmanim šī bija otrā valdība, ko viņš vadījis. Pirmā - no 1990.gada 7.maija līdz 1993.gada 3.augustam - tolaik vēl Ministru padomes statusā.

Savas darbības laikā Godmaņa pašreizējās valdības koalīcijas partijas piedzīvoja popularitātes kritumu un šī gada janvārī neviena no tām nespētu pārvarēt 5% barjeru iekļūšanai Saeimā. Janvārī no visām Saeimā pārstāvētajām partijām 5% barjeru pārvarētu tikai opozīcijā esošie "Saskaņas centrs" (9%) un "Jaunais Laiks (5,1%). Savukārt pašreizējās koalīcijas partijas - TP, ZZS, TB/LNNK un LPP/LC visas kopā saņemtu 12,3%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!