Vējonis trešdien sazinājies ar Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi, kur uzzinājis, ka firma par savām iecerēm vides speciālistus nav informējusi. Tāpat ministrs projekta attīstībai uzdevis sekot Vides valsts inspekcijai.
Savukārt Saeimas Vides apakškomisijas priekšsēdētājs Arvīds Ulme norādīja, ka "tās visas šausmas" iespējamas, jo Valsts prezidente atdeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības un attīstības likumu, kā arī tāpēc, ka joprojām nav pieņemts Rīgas attīstības plāns.
"Jo ilgāk tā nav, jo vieglāk ar šo mūsu kopējo īpašumu.. tirgoties atsevišķām domes amatpersonām," sacīja Ulme, piebilstot, ka "prezidente pagarinājusi pilnvaras pret rīdziniekiem vērstām interesēm".
"Viss lielais paldies ir prezidentei, kura uzklausīja .. "bukingoltus", "indriksonus", kas Rīgu jau sadalījuši," sašutis sacīja deputāts.
Viņš norādīja, ka iecere mākslīgi paplašināt Ķīpsalu būs vēl viens negatīvs piemērs, diskutējot parlamentā par nepieciešamību pieņemt prezidentes neizsludināto likumu.
Turklāt pagaidām projekts nav saskaņots ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI) .
VKPAI vadītājs Juris Dambis sacīja - tā kā teritorija, kurā plānota būvniecība, iespējams, atrodas Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, jautājums būtu jāskata arī VKPAI un jāinformē arī UNESCO, kas Rīgas centru iekļāva pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
"Dīvaini, ka atkal kaut kādi celtniecības darbi tiek risināti paslepus, iepriekš tos nesaskaņojot ar inspekciju," teica Dambis, paužot cerību, ka tuvākajā laikā saskaņošana tomēr notiks, "jo tādas ieceres ir bīstamas ne tikai Rīgas vēsturiskajam centram, bet arī Ķīpsalai, kuras koka apbūve ir pilsētbūvniecības piemineklis".
Dambis norādīja, ka inspekcija uz šāda projekta apspriešanu būtu gatava aicināt vienkopus ekspertus un speciālistus.
"Euroline", kuras viens no līdzīpašniekiem ir uzņēmējs Viesturs Koziols, izstrādātā iecere paredz septiņu hektāru plašā teritorijā uzbūvēt dzīvojamās, tirdzniecības un atpūtas ēkas, kuru angliskais nosaukums būs "Sand land". Vēl gan nav izlemts, vai teritoriju paplašinās ar smilšu uzbērumu vai arī ēkas cels uz pāļiem.
SIA "Eurolines" jau īrē no Rīgas brīvostas 5,5 hektārus zemes Ķīpsalā tūlīt aiz Vanšu tilta, braucot no centra, kas jau ir savulaik mākslīgi izveidots uzbērums Daugavā.
Daugavas krastā, pēc norvēģu firmas "Griff" projekta, plānots būvēt 3-5 stāvus augstu darījumu centru, kas aizņemtu 35 000 kvadrātmetru (m2), vairākas 2-3 stāvus augstas dzīvojamās mājas, kas aizņemtu 26 000 m2, restorānus, nelielus veikaliņus 15 000 m2 platībā un jahtklubu.
Rīgas domnieki gan pagaidām īpaši atzinīgi par jauno projektu neizteicās, taču konkrētāki lēmumi varētu sekot pēc grozījumu apstiprināšanas Ķīpsalas detālplānojumā un sīkākas projekta izstrādes.
Iepriekš Koziols laikrakstam "Dienas Bizness" teica, ka biroja ēkas celtniecība varētu izmaksāt 30 miljonus ASV dolāru, dzīvojamo ēku - 20 miljonus dolāru, kompleksās apbūves - 13 miljonus dolāru, bet jahtkluba - 2,2 miljonus dolāru. Plānots, ka apbūvi pabeigs 4-6 gadu laikā.
Pagaidām gan SIA "Eurolines" ieceri nevar īstenot, jo pašreizējais Ķīpsalas detālplānojums uzņēmuma noskatītajā teritorijā paredz tikai 2-3 stāvu apbūvi. Taču Pilsētas attīstības departaments jau strādā pie grozījumu veikšanas esošajā Ķīpsalas detālplānojumā, lai nākotnē Ķīpsalas apbūve varētu izvērsties.
Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams domniekiem pastāstīja, ka pēc jaunā detālplānojuma izstrādes domniekiem būs jāizvērtē konkrēts attīstības priekšlikums, kurā varētu redzēt būvējamās ēkas.
"Lursoft" dati liecina, ka 55% "Euroline" daļu pieder SIA "Tritan", pa 20% ASV Oklahomā reģistrētai "EuroLine L.L.C." un Norvēģijā reģistrētai "Urban Development Group", bet vēl 5% Askoldam Bērziņam. Savukārt 50% "Tritan" pieder Norvēģijas uzņēmējam Tormodam Stenam-Johansenam, 25% - Viesturam Koziolam un vēl 25% - SIA "Trīs kopā".