Foto: LETA

Pamats palikt Eiropas Savienībā (ES) varētu būt 25-30% patvēruma lūdzēju, bet pārējiem 70-75% - nē, uzskata eiroparlamentārietis Artis Pabriks (V). Tikmēr viņa kolēģe Eiropas Parlamentā Iveta Grigule uzskata, ka tas ir optimistisks vērtējums un palikt varētu vien 10%, savukārt pārējie 90% jāsūta prom.

Šādās aplēsēs abi politiķi dalījās intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" Strasbūrā.

Grigule uzskata, ka lielākā daļa atbraucēju ir ekonomiskie bēgļi, kuri jāsūta prom. "Cilvēki ir jāsūta prom, un nav jādod maldīgi signāli - brauciet, mēs visus uzņemsim, mēs iestājamies par cilvēktiesībām, mēs jūs gaidām, mēs palīdzēsim, mēs jums dosim pabalstus, darbus, iedzīvi un apmešanās vietu. Jāsūta visi projām, un, protams, jānostiprina robežas" sprieda Grigule.

Pabriks arī uzskata, ka obligāto kvotu vietā vispirms jānostiprina ārējā robeža, bet pēc tam efektīvā veidā jātiek skaidrībā, kas ir atbraukušie cilvēki. "Mēs zinām, ka Vācijā simtiem tūkstošu cilvēku klīst apkārt bez reģistrācijas, un tad, kas būs skaidrība, cik no viņiem pienākas bēgļu statuss, varam nonākt līdz sarunai, ko mēs dalīsim, kā mēs dalīsim un kam mēs dalīsim," savu pozīciju skaidroja Pabriks.

Grigule piebilda - ja situācija ar ārējās robežas apsargāšanu nemainās, tad katrai valstij ir morālas tiesības sargāt savas robežas. Primārais ir iedzīvotāju drošība, un tagad tai, ņemot vērā gan pēdējos notikumus Briselē, gan Parīzē, gan citviet ES, piemēram, Vācijā, ir diezgan liels risks, viņa klāstīja.

Pabriks vērtēja, ka ES pārvietos 160 000 patvēruma meklētāju, par ko ir panākta vienošanās, bet tālāko prognozēt ir grūti.

Pēc Grigules teiktā, viņa ES kolēģu vidū nesastopas ar pārmetumiem, ka Latvija neizrāda pietiekamu solidaritāti, tiesa gan, Zviedrijai esot diezgan asa pozīcija par to, ka Baltija it kā izvairās, taču, pēc viņas domām, šī valsts ar atvērto durvju politiku patlaban ir pie sasistas siles.

Grigule arī piebilda, ka patvēruma meklētāji Grieķijā nemaz neizrāda vēlēšanos braukt uz Latviju. "Tā jau nav īsti Latvijas vaina. Kādi ir prioritārie mērķi, kāpēc šie cilvēki vispār vēlas uz ES? Ja vēlas glābt savu dzīvību, Latvija ir ideāla vieta, ja interesē ekonomiskās intereses, Latvija ir pēdējā vieta, uz kurieni braukt," uzskata Grigule.

Pabriks savukārt uzskata, ka kopumā visi kopā neesam izdarījuši savu mājasdarbu attiecībā uz karstajām konfliktzonām. "Viens no piemēriem starptautiskajā politikā pēdējos piecos gados ir tas, ka bieži nākas maksāt par bezdarbību, nevis par darbību. Un mēs neesam bijuši pietiekami sparīgi šo konfliktu novēršanā pirms tam, un tagad diemžēl mums ir jāmaksā par sekām," teica politiķis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!