Viņš precīzi līdz sīkumiem atcerējās šā gada 22.februārī notikušo un niansēs varēja izstāstīt, kā devies uz bērnudārzu, uzbrucis divām audzinātājām un slepkavojis diendusā gulošos bērnus.
Korjakovs notiekošo stāstīja dzelžainā mierā, savukārt cietušo bērnu vecāki, kas ieradušies uz tiesu, ar rokām aizseguši sejas, raudāja, kad traģiskie notikumi tika pieminēti apsūdzības rakstā un Korjakova paskaidrojumos.
Nodoms slepkavot 1978.gadā dzimušajam Korjakovam bija radies apmēram gadu pirms nozieguma izdarīšanas. Viņš sacīja, ka viens no slepkavības motīviem ir bijusi vēlme kļūt slavenam, taču nevēlējās atklāt citus motīvus.
Korjakovs noliedza apsūdzības rakstā teikto, ka briesmu darbus pastrādājis mazvērtības kompleksu dēļ un tādēļ, ka apkārtējie viņu nenovērtē. Slepkavot tieši bērnus viņš nodomājis tādēļ, ka tas izraisa lielu sabiedrisko rezonansi, turklāt bērnus nogalināt ir fiziski vienkāršāk, jo viņi nespēj pretoties.
Savukārt Gulbenes 1. bērnudārzu viņš izvēlējies tādēļ, ka pats tajā kādreiz gājis, tāpēc to pārzinājis. Apmēram divas nedēļas pirms nozieguma viņš Rīgā iegādājies mednieku nazi šim nolūkam un 22.februārī devies slepkavot. Kāpēc izvēlējies tieši šo dienu, Korjakovs nezina.
Viņš klāstīja, ka sākotnēji bija grūti pārvarēt sevi, lai nogalinātu, un viņš nedaudz par to šaubījies, tomēr, uzsākot slepkavības, viņš tās turpinājis un viņam esot bijis patīkami nodarīt sāpes bērniem, kā arī ciešanas viņu tuviniekiem.
Pašlaik tiesas zālē Korjakovs notiekošo nožēloja vienīgi tādēļ, ka pats sev radījis nepatikšanas, taču neko citu.