Hidroģeologs Ivans Semjonovs, kurš ilgstoši pētījis Inčukalna sērskābā gudrona dīķus, apšauba iemeslus, kāpēc SIA ,,Skonto Būvei" piešķīra papildu finansējumu, kopumā projektu sadārdzinot par 16,5 miljoniem eiro, svētdien, 8.jūnijā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Semjonovs uzskata, ka jauno ķīmisko vielu klātbūtne, ko it kā savās analīzēs ir atklājusi "Skonto Būve", esot bijušas minētas jau iepirkumu dokumentācijā. Līdz ar to jau pirms darbu uzsākšanas bijusi iespēja izvēlēties nepieciešamos tehniskos risinājumus dīķu attīrīšanai.
Inčukalna sērskābā gudrona sanācijas projektam sākotnēji atvēlēja 29 002 282,48 eiro, lielāko daļu summas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Taču šobrīd sanācijas darbi uzblīduši līdz 45 502 308,09 eiro, vēsta raidījums. Būvniekiem tam ir skaidrojums - iepirkuma dokumentācijā esot bijusi norādīta konkrēta ķīmisko vielu formula, ko jāattīra.
Būvnieku nostājai neiebilda arī pasūtītāji un, lai darbus tomēr pabeigtu līdz nākamā gada nogalei, papildu piešķirti 16 500 025,61 eiro. "Skonto Būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis uzsver, ka ,,neviens mūs neaizstāv, diemžēl, situācija ir tāda. Es neredzu, kur tur kāds varēs vairāk nopelnīt, jo izdevumi būs krietni lielāki nekā iepriekš. Mūsu peļņa ir 5% un tā nav ne lielāka, ne mazāka. Par shēmām - tās ir blēņas un pilnīgas muļķības, jo ir pilnīgi caurspīdīgs process."
Tomēr hidroģeologs Semjonovs ",Skonto Būves" un atbildīgās ministrijas (VARAM), kurā pats reiz strādājis, sadarbību šajā projektā raidījumam dēvē par "spēlītēm". Semjonovs daudzu gadu garumā pētījis Inčukalna sērskābā gudrona dīķus, viņš bijis arī tas, kurš reiz braucis uz Ženēvu, lai šos piesārņotos dīķus meža ielokā iekļautu Eiropas bīstamo vietu sarakstos. To attīrīšanai vēlāk varēja saņemt Eiropas Savienības finansējumu.
Semjonovs raidījumam rāda apjomīgu pētījumu, uz kuru atsauce esot bijusi arī iepirkuma dokumentācijā. Tajā uzskaitītas tās ķīmiskās vielas, kuras "Skonto Būve" vēlāk piesaukusi, lai iegūtu papildu finansējumu. "Viennozīmīgi, es pārbaudīju, ka ieteikums iepazīties un norāde uz šo atskaiti bija. Ja mani pieaicinās Skonto, es to nedarīšu, bet varētu izdarīt, es atrastu, kur vēl viņi 10 miljonus tagad varētu pieprasīt. Bez šaubām!" raidījumam norāda Semjonovs.
Tikmēr Rāvis skaidro, kā iegūtais papildu finansējums tiks tērēts: "Darbs, laiks, ķimikālijas, lielāka rūpnīca - tur tā nauda aiziet. Tāpat liela nauda aiziet dēļ tā, ka mēs esam laika trūkumā, ka to jāved cauri visai Eiropai uz Vāciju dedzināt. Iedomājieties, kas tā par naudu! Tūkstoš mašīnu."
Taču tieši nosacījums, ka ,,Skonto Būve" pārstrādāto gudronu dedzinās ,,Cemex" rūpnīcā Latvijā, bija viena no papildu priekšrocībām, lai pirms četriem gadiem konkursā uzvarētu. Tas nozīmē, ka "Skonto Būve" šobrīd no līguma nosacījumiem atkāpjas, norāda raidījums. Savukārt pasūtītāji – Valsts vides dienests (VVD), neuzstāj, lai būvnieki saistības pildītu. "Var, protams, to tā uzskatīt, bet, es domāju, ka viņu piedāvājuma cena sākotnēji bija par miljonu lētāka nekā pārējiem piedāvājumiem. Protams, ka tas tagad ir sadārdzinājies krietni vien, bet katrā ziņā mums ir jāsaprot, ka atlikušajā laika termiņā nav iespējams šeit šo te iegūto materiālu sadedzināt," raidījumam skaidro VVD ģenerāldirektores vietniece Aina Stašāne.
Līguma grozījumu slēdzēji – VVD un ,,Skonto Būve" - ir vienisprātis, ka esošā līguma ietvaros darbus pabeigt neesot bijis iespējams. Tajā pašā laikā korupcijas pētnieki apšauba notikušā likumību.
Par iespējamo krāpniecību izmeklēšanu uzsācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Taču tas var iekavēt procesa saskaņošanu Eiropas Komisijā (EK), kurai vēl jāapstiprina, ka Latvija naudu patiešām saņems. Citādi 45 miljoni eiro būs jāatrod pašas budžetā.
Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis apstiprina, ka ,,lai neapdraudētu šī projekta reputāciju kā tādu ne tikai mūsu valstī, bet arī starptautiski, FM sagaidīs KNAB atzinumu par šo projektu un tad iesniegs jau projekta grozījumu saskaņošanu EK". Taču nav zināms tas, cik ilgi tiesībsargājošajā iestādē šī pārbaude notiks un kāds būs tās rezultāts.
Tas, ka tomēr pastāv risks, ka vienīgie ieguvēji šajā procesā varētu būt ,,Skonto Būve" un Inčukalna apkārtnes iedzīvotāji, amatpersonām tomēr liek pieļaut, ka sākotnējais iepirkumu konkurss par sērskābā gudrona dīķu sanāciju bijis nepilnīgs.
