Rīgas apgabaltiesas rīcība, atceļot vienīgo atteikto prasību Zolitūdes traģēdijas civillietās, liek domāt, ka Latvijā lietas izskatīšana uz likuma nevis emociju pamata, nav iespējama, pauda "Homburg Zolitūde" pārstāve Rūta Grikmane.
Grikmane norādīja, ka investori 25. maijā saņēma Rīgas apgabaltiesas lēmumu vienā no aptuveni 40 civillietām. Tajā tiesa atcēla vienīgo tiesas lēmumu, ar kuru tika pamatoti atteikts nodrošināt celto prasību, norādot, ka tā nav apmierināma. Turklāt Rīgas apgabaltiesa pati pieņēma lēmumu par prasības nodrošināšanu nevis nosūtīja jautājumu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, kas praksē tiek īstenots ārkārtīgi reti.
"Homburg Zolitūde" uzskata, ka Rīgas apgabaltiesa lēmumu motīvu daļā ir izmantojusi apšaubāmus argumentus, ignorējot gan Augstākās tiesas paustās atziņas, gan Rīgas apgabaltiesas cita tiesnešu sastāvā iepriekš konstatētos faktus. Tiesas pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.
"Šāda Rīgas apgabaltiesas rīcība rada daudzus jautājumus, kas nav saprātīgi atbildami un tādējādi liek investoram spert šādu soli (nodot iesniegumu, kurā izteikts brīdinājums par ārvalstu investora prasību pret Latvijas valsti), jo rodas iespaids, ka lietas izskatīšana taisnīgā un neatkarīgā tiesā, kas izlems lietu uz likuma, nevis emociju pamata, Latvijā var nebūt iespējama," pauda Grikmane.
Jau ziņots, ka trešdien Valsts kanceleja saņēma "Homburg Zolitude" īpašnieka iesniegumu, kurā izteikts brīdinājums par ārvalstu investora prasību pret Latvijas valsti. Prasījuma kopējā summa pēc šī brīža aplēsēm ir 11,764 miljoni eiro.
Grikmane iepriekš skaidroja, ka brīdinājums ir pamatots uz Latvijas un Nīderlandes valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas stājās spēkā 1995. gada 1. aprīlī.
Brīdinājumā norādīts, ka līdzšinējā Rīgas domes rīcība - dzīvojamās mājas klasificēšana par graustu, iespējams, lai mākslīgi samazinātu ieguldījuma vērtību, nekustamā īpašuma iespējamās maiņas apturēšana, aizbildinoties ar tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanas atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā, kas, pašvaldības ieskatā, neļauj īstenot īpašuma maiņu, kopīpašuma dalīšanas piedāvājums, kura īstenošanas rezultātā "Homburg Zolitude" paliktu ar komerciāli neizmantojamu īpašumu, Rīgas domes pārstāvju publiskie paziņojumi, ka biznesa šajā īpašumā nekad nebūs, – ir novedusi pie stāvokļa, kad investors ir zaudējis visas īpašumu raksturojošās pazīmes.
"Var teikt, ir notikusi ieguldījuma faktiskā ekspropriācija. Tādējādi ir pārkāptas Civillikuma normas, Latvijas un Nīderlandes līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un Satversmes par tiesībām uz īpašumu," teica Grikmane.
