Foto: PantherMedia/Scanpix
Gan patvēruma meklētājiem, gan pastāvīgajiem iedzīvotājiem atsevišķus pabalstus maksās vēl trīs mēnešus pēc sākšanas strādāt, to paredz šodien koalīcijā panāktais kompromiss attiecībā uz pabalstu saņemšanas nosacījumiem personām ar bēgļu vai alternatīvo statusu.

Par panākto kompromisu žurnālistus informēja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Attiecībā uz Latvijas iedzīvotājiem izmaiņas tiks veiktas Saeimā jau iepriekš iesniegtajos grozījumos Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, savukārt attiecībā uz bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušajiem izmaiņas veiks Patvēruma likumā.

Kā ziņots, Iekšlietu ministrija (IeM) rosināja grozīt pabalstu izmaksas kārtību bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss. Proti, izmaksāt pabalstu arī tad, ja bēglis un persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, strādā - tātad saņem regulārus ienākumus.

Šobrīd spēkā esošā Patvēruma likuma attiecīgā norma paredz, ka bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, izmaksā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas, ja personai nav cita iztikas avota. Tāds pats ierobežojums attiecībā uz vairāku pabalstu saņemšanu ir spēkā arī Latvijas iedzīvotājiem.

Savukārt Tieslietu ministrija pauda iebildumus iecerei maksāt pabalstu strādājošiem bēgļiem. Tāpēc koalīcija 17.oktobrī pēc nacionālās apvienības lūguma vienojās uz nedēļu atlikt attiecīgo likuma grozījumu izskatīšanu valdībā.

VL-TB/LNNK politiķis Jānis Dombrava pirms nedēļas norādīja, ka toreizējais piedāvājums esot pretrunā ar valstī esošo sistēmu, ka strādājošie nevar saņemt bezdarbnieku pabalstu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!