Latvijā turpina samazināties iedzīvotāju priekšlaicīga mirstība, tomēr tā joprojām ir augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, teikts Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) ziņojumā "Priekšlaicīgas mirstības analīze. Potenciāli zaudētie mūža gadi Latvijā 2012.gadā".
Viens no priekšlaicīgas mirstības indikatoriem ir potenciāli zaudētie mūža gadi jeb tie gadi, kurus cilvēks būtu nodzīvojis līdz 64 gadu vecumam, ja nebūtu miris nelaimes gadījumā, slimības vai cita iemesla dēļ, skaidro SPKC speciālisti.
Latvijas iedzīvotāji 2012.gadā zaudējuši 98 600 potenciālo mūža gadu, kas ir par 3% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt pēdējo desmit gadu laikā šis rādītājs vīriešiem samazinājies par 27%, bet sievietēm par 24%.
Viens priekšlaicīgi mirušais 2012.gadā zaudējis vidēji 13 līdz 14 sava mūža gadu. Vairāk tos zaudējuši vīrieši - 71 035 gadus jeb 2,7 reizes vairāk nekā sievietes. Šāda proporcija vērojama ik gadu, teikts ziņojumā. Vienlaikus vīriešiem situācija straujāk uzlabojas.
Līdzīgi kā iepriekšējos gadus, arī 2012.gadā visvairāk potenciālo mūža gadu zaudēts ārējo nāves cēloņu un asinsrites sistēmas slimību dēļ, bet trešais biežākais cēlonis bija ļaundabīgie audzēji. Vīrieši visvairāk mūža gadu zaudējuši ārējo nāves cēloņu dēļ, bet sievietes - ļaundabīgo audzēju dēļ.
Ārējo nāves cēloņu grupā pirmajā vietā ir pašnāvības, otrajā ierindojas transporta negadījumi, bet trešajā - saindēšanās.
"Pašnāvības būtībā ir nozīmīgākais ārējais priekšlaicīgas nāves cēlonis, īpaši vīriešiem," uzsver SPKC speciālisti. Pēdējos astoņus gadus pašnāvību dēļ zaudēto mūža gadu skaits gan pieaudzis, gan samazinājies - 2012.gadā tas pieaudzis "uz vīriešu rādītāja pieauguma rēķina", norādīts ziņojumā.
Transporta nelaimes gadījumu dēļ zaudēto mūža gadu skaits pēdējo 15 gadu laikā samazinājies visstraujāk no ārējiem nāves cēloņiem - par 75%. Līdz ar to tas uzskatāms par galveno iemeslu potenciāli zaudēto mūža gadu rādītāja samazinājumam ne tikai ārējo nāves cēloņu grupā, bet arī kopumā, norāda pētnieki.
Savukārt zaudēto mūža gadu rādītājs saindēšanās dēļ stabili mazinājās kopš 2007.gada, bet 2012.gadā tas atkal pieaudzis. Pētnieki skaidro, ka to lielā mērā ietekmējis saindēšanās ar alkoholu gadījumu pieaugums. 2012.gadā 49% no šiem nāves gadījumiem bijuši saistīti ar alkohola saindēšanos.
Kā minēts iepriekš, otra būtiskākā iedzīvotāju nāves cēloņu grupa ir asinsrites sistēmas slimības. Pozitīvi, ka to dēļ zaudēto mūža gadu skaits kopš 2007.gada samazinājies par 28%. Šajā slimību grupā visvairāk mūža gadu tiek zaudēts kardiomiopātijas dēļ, turklāt gandrīz puse jeb 47% zaudēto gadu ir alkohola kardiomiopātijas izraisīti, īpaši vīriešiem.
Trešais biežākais iedzīvotāju priekšlaicīgas nāves cēlonis ir ļaundabīgie audzēji. Vīriešiem šajā nāves cēloņu grupā visbiežāk pāragru nāvi izraisījis bronhu, plaušu vēzis. Viens no galvenajiem iemesliem tam ir augstā smēķēšanas izplatība, skaidro speciālisti. Pēc tam seko kuņģa vēzis un aizkuņģa dziedzera ļaundabīgais audzējs.
Savukārt sievietēm galvenais priekšlaicīgas ļaundabīgo audzēju izraisītas mirstības cēlonis ir krūts vēzis. Otro un trešo vietu dala dzemdes kakla ļaundabīgais audzējs un taisnās zarnas ļaundabīgie audzēji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
