Foto: Shutterstock
Vecāka gadagājuma mācībspēku īpatsvars valsts augstskolās pēdējo 15 gadu laikā nav mazinājies, padarot Latviju šajā ziņā par antirekordisti uz citu Eiropas valstu fona. Vairums aptaujāto augstskolu portālam "Delfi" norāda, ka akadēmiskā personāla atjaunošana šobrīd ir grūti īstenojama, taču arī pieredzējušie kolēģi sniedz būtisku artavu un viņu veikums neatpaliek no gados jaunāko profesoru snieguma.

Saeimas centieni cieš neveiksmi

Cīņu pret "strauju mācību spēka novecošanos" Saeima sāka 1995. gadā ar grozījumiem Augstskolu likumā, kas liedza 65 gadu slieksni pārvarējušajiem ieņemt akadēmiskos amatus. Saeima argumentēja, ka likuma normas mērķis nav atbrīvoties no sirmgalvjiem universitātēs, bet gan nodrošināt akadēmiskā un administratīvā personāla atjaunošanu, kas savukārt veicinātu augstskolu, zinātnes un mākslas attīstību. Turklāt liegums ieņemt amatus neierobežo akadēmiķu tiesības turpināt zinātniskos pētījumus un slēgt individuālus līgumus ar augstskolām, argumentēja lēmējvara.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!