Hanso nosrādīja, ka, lai Krievijas radītājiem draudiem atbildētu nopietni, Igaunija nopietni domā par aizsardzības budžetu. 2017. gadam, kā apgalvo Hanso, Igaunija vienojusies par 2,7% no Iekšzemes kopprodukta (IKP), kas tiks nodrošināti aizsardzības nozarei. 
"Mēs par NATO noteiktajiem 2% domājam kā par minimumu, nevis maksimumu," sacīja ministrs.Tāpat viņš norādīja, ka atomieroču retorika no Krievijas puses nav tikai retorika, bet arī reāla ieroču pārvietošana. "Manuprāt, arī NATO ir jāatceras un jādemonstrē savas spējas," uzskata Hanso
Portāls "Delfi" jau vēstījis, ka Valsts aizsardzības finansēšanas likumā noteikts līdz 2020. gadam palielināt ieguldījumu nacionālajai aizsardzībai līdz 2% no IKP, kā to nosaka līgums par iestašanos NATO.
2015. gadā Latvija valsts aiszardzībai veltīja 1% no IKP, bet 2016. gadā 1,41%.
Ar Rīgas konferences pirmās dienas tiešraides programmu iespējams iepazīties šeit (angļu valodā).
Rīgas konference ir viens no Baltijas reģiona nozīmīgākajiem drošības un politikas forumiem, kas jau 11. gadu pēc kārtas pulcēs vairāk nekā 600 augsta līmeņa ārvalstu drošības un ārpolitikas ekspertus, lai diskutētu par Eiropas Savienības lomu globālajā ekonomikā, "Brexit" ietekmi uz Eiropas Savienības nākotni, NATO spējām pielāgoties 21. gadsimta izaicinājumiem, kā arī par Rietumu attiecībām ar Krieviju un Austrumu partnerības valstu izaicinājumiem.
Video tiešraides skatītāji ir aicināti arī piedalīties konferences diskusijās sociālajos medijos "Twitter" un "Facebook", kā arī uzdot jautājumus paneļdiskusiju dalībniekiem, izmantojot oficiālo tēmturi #RigaConf. Konferences darba valoda – angļu.
Jau trešo gadu konferences norises vieta būs Latvijas Nacionālā bibliotēka. Konferenci organizē Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju.
