Noteikumi paredz, ka ar jēdzienu "nonāvēšana" saprot procesu, kas izraisa dzīvnieka nāvi, bet ar "kaušanu" – dzīvnieka nāves izraisīšana, nolaižot tam asinis. Procesa laikā klāt jābūt Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarotajam veterinārārstam un "attiecīgas reliģiskās organizācijas pārstāvim".
Noteikumi papildināti ar sadaļu "prasības liellopu un aitu kaušanai saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm". Tie paredz, ka reliģiskā kaušana "atļauta tikai atzītā kautuvē, kas papildus atbilst šīs nodaļas prasībām".
"Katru dzīvnieku individuāli fiksē attiecīgā mehāniski ierobežojošā un dzīvnieka galvu fiksējošā iekārtā. Kaušanu izdara ar īpašu šim nolūkam piemērotu nazi, pārgriežot jugulārās vēnas un kopējās miega artērijas". "Pēc grieziena izdarīšanas nekavējoties veic pēckaušanas apdullināšanu saskaņā ar šo noteikumu [..] prasībām".
Atbilstoši šīs nodaļas prasībām kauto dzīvnieku gaļu marķē saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par gaļas, maltas gaļas, mehāniski atdalītas gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu marķēšanu.
DABA pārstāvji norāda, ka, stājoties spēkā šiem noteikumiem, faktiski jebkurā kautuvē varēs kaut dzīvniekus jebkādā veidā, atsaucoties uz reliģiskajiem tradīcijām, jo Latvijā nav izstrādāta kārtība, kā tiek sertificēti vai atzīti par sertificētiem speciālistus, kuri drīkst veikt rituālo kaušanu, nav noteikts, kādiem jābūt dzīvnieka fiksēšanas mehānismiem, un ir citas nepilnības.
ZM savukārt anotācija noteikumu anotācijā norāda, ka noteikumi "nosaka prasības, ka šāda kaušana ir piemērojama liellopiem un aitām tikai šim nolūkam atzītā kautuvē ar atbilstošu aprīkojumu un apmācītu personālu". Šādi kautu dzīvnieku gaļas marķējumā jābūt norādei, ka dzīvnieki kauti saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm.
ZM norāda, ka izmaiņās likumā un noteikumos "radīs uzņēmējiem iespēju paplašināt gaļas ražošanu, tādējādi radīt papildus darba vietas, paplašināt eksporta iespējas, kā arī veicināt liellopu un aitu audzēšanu lauku saimniecībās". Šobrīd esot 52 uzņēmumi, kas varētu izteikt vēlmi papildus nodarboties ar iepriekšminēto dzīvnieku kaušanu un gaļas ieguvi, norāda ZM. Iepriekš gan publiski izskanējis, ka grozījumi pieņemti pēc viena uzņēmuma lūguma, kas iecerējis paplašināt eksportu uz Zviedriju.
Jau ziņots, ka 17.septembrī Saeima grozīja Dzīvnieku aizsardzības likumu, atļaujot lauksaimniecības dzīvnieku kaušanu, izmantojot pēckaušanas apdullināšanu saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām kaušanas metodēm.
Dzīvnieku aizsardzības organizācijas aicinājušas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (JL) nepieļaut nekvalitatīvo Ministru kabineta noteikumu tālāku virzību, kurus Zemkopības ministrija izstrādājusi rituālās kaušanas veikšanai. Negatīvu atzinumu par noteikumu projektu jau ir sniegusi gan DzĒP, gan Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB), norādot, ka tie ir vispārīgi un pēc būtības neregulē specifisko kaušanas metodi.
Bažījoties, ka DzAĒP un LVB viedoklis netiks ņemts vērā, dzīvnieku aizstāvji aicinājuši premjeru nepieļaut noteikumu tālāku virzību bez ekspertu viedokļa vērā ņemšanas, un kamēr pretrunīgā likuma norma par rituālās kaušanas iespējamību, kas līdz 17.septembrim Latvijā bija aizliegta ar likumu, nav vēlreiz izskatīta Saeimā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
