"Es neredzu pamatu konstruktīvām izmaiņām, jo nevienai no pusēm nav vēlēšanās panākt otrai pretī. Iespējams, ka nākamajās nedēļās sagaidāma maigāka retorika, bet domāju, ka referendums politisko lēmumu pieņemšanas procesu neietekmēs," teica Ījabs.
Viņaprāt, dialogs starp latviešu un krievu partijām ir maz ticams.
"Latviešu un krievu partiju iespēja iziet uz dialogu nav liela, jo ir skaidrs, ka pašreizējās valdošās koalīcijas pozīciju etniskajos jautājumos definē Nacionālā apvienība, kuras attieksme valodas jautājumos ir diezgan strikta, tāpēc gatavība uz dialogu ir ierobežota," sacīja politologs.
Savukārt pretējā puse ir radikālā un mobilizētā stāvoklī, jo "Dzimtās valodas" līderis Vladimirs Lindermans ir uzrādījis pietiekami augstus rezultātus, un 273 tūkstoši atbalstītāju divvalodībai nav maz, norādīja Ījabs.
Eksperts uzsvēra, ka integrācijai, kas sākās 90.gados, nav bijis politiska atbalsta, tāpēc krievu kopiena ir atsvešināta no valsts un ir gatava balsot par tādiem piedāvājumiem kā divas valsts valodas.
"Mazākais, ko mēs varētu sagaidīt, ir daudz maz atklāta diskusija par to, kāpēc mēs līdz šādiem rezultātiem esam nonākuši un kā mēģināt to labot," klāstīja Ījabs.
Jau vēstīts, ka provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti liecina, ka par oficiālu divvalodību Latvijā nobalsojuši 273 347 jeb 24,88% balsstiesīgo, savukārt pārliecinošs vairākums ‒ 821 722 jeb 74,8% ‒ nobalsojuši pret to.
Līdz ar to saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Latvijā vienīgā valsts valoda paliks latviešu valoda, liecina jaunākie Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie dati par saskaitītajām balsīm visos 1035 vēlēšanu iecirkņos Latvijā un ārzemēs.
Lai grozījumi Satversmē, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu, stātos spēkā, par tiem bija jānobalso vismaz pusei balsstiesīgo jeb 772 583 cilvēkiem.