Tiesā par labu mācību iestādei bijis fakts, ka skolas izvēli akceptējuši arī audzēkņu vecāki, parakstot vienošanos, ka skolā ir veģetāra un bioloģiska virtuve. Tiesa arī norādījusi, ka prasība ik nedēļu ēdināt bērnus ar 200 gramiem gaļas vai zivs nav pamatota un nav samērojama ar mērķi nodrošināt veselīgu uzturu.
Tikmēr PVD ģenerāldirektors Māris Balodis pauž, ka gadījumā, ja spriedums ir par to, ka skolās ir pieļaujams veģetārs uzturs, tā noteikumi, kas regulē ēdināšanu izglītības iestādēs, zaudē savu jēgu. Viņš gan solīja šajā jautājumā konsultēties ar Zemkopības ministriju un Veselības ministriju.
Skolas izvēli kritizē dietologs Andis Brēmanis, norādot, ka cilvēks ir visēdājs un, ja no ēdienkartes kaut ko apzināti sāk izņemt, tad pastāv varbūtība, ka kaut kā var arī pietrūkt.
Savukārt paši skolas audzēkņi, lai gan neko sliktu nesaka par to, ka skolā tiek pasniegts tikai veģetārs uzturs, atzīst, ka reizēm gribētu tomēr redzēt gaļu uz sava šķīvja. Bērni gan saprot, ka laba gaļa maksā dārgi.
Ziņots, ka Ikšķiles Brīvā skola bija iesniegusi prasību administratīvajā tiesā, lai pārsūdzētu PVD ģenerāldirektora lēmumu par atteikšanos atcelt PVD inspektores protokolu daļā par gaļas un/vai zivju produktu neiekļaušanu Ikšķiles Brīvās skolas ēdienkartē.
Kā skaidroja skolas administratīvā vadītāja Evija Rudzīte, skola nevēlas neko ieviest, tā vēlas, lai neliedz ēst veselīgu, sezonālu, bioloģiski sertificētu un veģetāru ēdienu skolā.
Ikšķiles Brīvās skolas vadītāja Kristīne Liberta uzsvērusi, ka veselīgu ēšanas paradumu veidošana un nostiprināšana ir veids, kā ilgtermiņā rūpēties par sabiedrības veselību, jo izmaksas slimnīcā ir 200 eiro dienā, veselīgas pusdienas maksā 2 eiro dienā. Ja bērniem būs veselīgi ēšanas paradumi, viņi tos nodos ģimenei un nākotnē arī paši savā ģimenē ēdīs veselīgi, viņiem mazāk vajadzēs ārstēties, un tas ir ieguvums visai sabiedrībai.
