Pēteris Bauska pirms pieciem mēnešiem stājās Valsts policijas Ekonomikas noziegumu pārvaldes priekšnieka amatā. Pārvaldes darbu iepriekš kritizējis ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kā arī kritika pausta policijas priekšnieka Inta Ķuža pieprasītajā pārvaldes darba izvērtējumā. Kas tieši izvērtējumā rakstīts policija neatklāja nedz toreiz, nedz tagad, taču tas kopā ar vairākkārt medijos izskanējušo informāciju par iepriekšējā ENAP priekšnieka Gata Gudermaņa kontrabandas cigarešu iznīcināšanas biznesu noveda pie lēmuma Gudermani "aizrotēt" no amata.
Aprīļa beigās Ķuzis paziņoja par vērienīgām rotācijām policijas pārvaldēs, un jau 1.maijā darbu ENAP sāka Bauska. Iepriekšējo ENAP priekšnieku Gudermani lēmums paredzēja "aizrotēt" uz Kriminālpolicijas pārvaldi par priekšnieka vietnieku. Ja neskaita amata nosaukuma prestižu, tad Gudermanis rotācijā neko nezaudēja, jo rotācijas rezultātā saglabāja savu iepriekšējo vadītāja algu un sociālās garantijas.
Ilgi savus jaunā amata pienākumus Gudermanim gan nesanāca pildīt. Jūlija sākumā saistībā ar KNAB sāktu kriminālprocesu par amata noziegumiem Gudermanis tika atstādināts. Kā portāls "Delfi" noskaidroja Valsts policijā, līdz ar šo lēmumu Ģudermanim Valsts policija algu vairs nemaksā.
Sarunā ar portālu "Delfi" Bauska atzīst, ka Ķuža lēmums viņam bijis negaidīts, taču piedāvājumu pieņēmis. Vaicāts par kritiku par pirmo iespaidu par pārvaldes darbu un nepieciešamajām izmaiņām, jaunais pārvaldes šefs norāda, ka būtiski pārvaldes darbības pārkāpumi nepubliskojamajā dokumentā neesot bijuši, tāpat viņš tādus neesot manījis praktiskajā darbā. "Es iepazinos arī ar Valsts policijas revīzijas materiāliem, kuri bija par pārvaldes darbu, kad to vēl vadīja Gatis Gudermanis. Jāsaka, ka būtiski pārkāpumi tur netika konstatēti. Sākot strādāt, iepazīstoties ar pienākumiem un struktūru, arī nekādas būtiskas nebūšanas un nepilnības es nekonstatēju. Protams, vienmēr var labāk un uz to mums jācenšas, bet neko tādu, par ko būtu jākritizē, es arī nesaskatīju," savu redzējumu atklāj Bauska.
Kritika par pārvaldes darbu
"Sākot pildīt pienākumus kļuva skaidrs, ka darbs šeit nav viegls. Lietas ir sarežģītas un ar sabiedrisko rezonansi. Pozitīvi, ka ir stingra uzraudzība no prokuratūras puses, kas ir plaša apjoma un ar daudz dažādām procesuālajām darbībām," stāsta jaunais ENAP vadītājs. Viņš vairākkārt sarunā norāda, ka pārvaldē strādā zinoši un profesionāli darbinieki.
Vaicāts, vai ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera kritiku par izmeklēšanas kvalitātes trūkumu, iespējams attiecināt uz ENAP darbu, Bauska neatbild tieši, bet gan norāda, ka cilvēkus, kas nākuši tikko no skolas sola pārvalde darbā neņem. ENAP strādā darbinieki, kuri iegūtās teorētiskās zināšanas iepriekš iemācījušies pielietot praktiskajā darbā citās Valsts policijas nodaļās un struktūrās. Savukārt attiecībā uz izskanējušajiem iebildumiem par lietu izmeklēšanas ilgajiem termiņiem Bauska norāda, ka lietas ir sarežģītas, liela apjoma un starptautiskas. Pēdējais faktors it īpaši ietekmē lietu izmeklēšanas termiņus, jo zināmā mērā ir atkarīgas no citu valstu kolēģiem.
"Starptautiskā aspektā pie izmeklēšanas būtiskākais ir tiesiskās palīdzības lūgumi. Mēs tos nosūtam citām valstī, lai ārvalstu kolēģi veic izmeklēšanu savā teritorijā pēc mūsu lūguma. Reizēm atsevišķās valstīs tas aizņem zināmu laiku. To mēs būtībā nevaram ietekmēt un tāpēc reizēm izmeklēšana ieilgst," skaidro pārvaldes vadītājs. Procentuāli gan neesot iespējams noteikt, cik lietas, kas gadā tiek sāktas, ir ar starptautisku raksturu. Piemēram, pārsvarā visas lietas saistītas ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu nelikumīgu izlietošanu. Tajās visās ENAP praktiski nākas sūtīt tiesiskas palīdzības lūgumu uz kādu citu valsti. Dažreiz lūgums saistīts ar tehnisko aprīkojumu, bet citreiz – ar naudas plūsmas izpētīšanu. "Tur arī tie termiņi ielīgst," nopūšas pārvaldes priekšnieks.
Personāla nekomplekts
Vienlaikus ENAP priekšnieks atzīst, ka pārvaldē ir vakances, kuras līdz šim nav izdevies aizpildīt. Tā esot problēma, taču pie tā tiek strādāts un cilvēki tiek meklēti. Iespējams, labāki panākumi arī šajā jomā būs nākamgad, kad Valsts policijas attīstības koncepcijā paredzēts papildus finansējums atalgojuma palielināšanai amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Bauska norāda, ka skatās uz to pozitīvi, lai arī vēl aizvien nav skaidrs, kāds tad būs iespējamai atalgojuma palielinājums.
Tajā pašā laikā ENAP priekšnieks ir pārliecināts, ka pārvalde ar saviem pienākumiem tiek galā. "Es nedomāju, ka mēs patlaban netiekam galā. Protams, mums ir nekomplekts. Mēs cenšamies to aizpildīt, bet labāk, ka tā vieta ir tukša, nevis mēs aizpildām to aizpildīšanas pēc. Labāk mēs sameklējam pieredzējušu darbinieku, kurš sāks strādāt, iekļausies kolektīvā un būs profesionālis," norāda Bauska.
Patlaban ENAP ir 11 brīvas darba lietas. Kopā ENAP patlaban strādā ir 77 cilvēki. Kopš Bauskas stāšanās amatā ir pieņemti divi cilvēki, bet pašlaik tiek veiktas pārrunas ar citiem potenciālajiem darbiniekiem. Bauska rezumē, ka "pie šī jautājuma strādājam".
No ES fondu naudas izkrāpšanai līdz "Pasažieru vilciena" lietai
Vaicāts, vai krāpšanās ar ES fondu līdzekļiem pēdējā laikā ir kļuvusi par tādu kā tendenci, Bauska norāda, ka šogad ir ierosinātas vairākas lietas par fondu līdzekļu izkrāpšanu.
Saistībā ar ierosinātajiem kriminālprocesiem ir bijušas vairākas aizturēšanas un kratīšanas. ENAP priekšnieks gan norāda, ka izmeklēšanas interesēs patlaban nevar teikt neko precīzāk par procesuālajām darbībām. "Mēs aktīvi pievēršamies šai jomai, bet ir jāsaprot, ka tas ir ilgi šī starptautiskā aspekta dēļ. Mēs nevaram, balstoties uz pieņēmumiem vai šaubām, sūtīt lietu prokuratūrai. Ir jāiegūst pietiekami pierādījumi," izmeklēšanas ceļu komentē priekšnieks. Viņš norāda, ka notiek aktīva sadarbība ar prokuratūru. "Prokuratūra saprot, ka izmeklēšana jāvirza vienā virzienā. Mēs esam vienā laivā. Ar vienu airi airē policija, ar otru – prokuratūra. Un prokuratūra vēl pastūrē procesu. Tas ir viens no aspektiem, kā mēs ātrāk varam nonākt pie tiesiskā noregulējuma," skaidro Bauska.
Saistībā ar fondu naudas krāpšanu shēmas, kuras izmanto krāpnieki, esot gan šablonveida, gan iepriekš vēl neredzētas. "Cilvēki ir ļoti inovatīvi un izdomas bagāti, tāpēc ik pa laikam parādās kaut kas jauns. Bet arī mēs cenšamies neatpalikt, sekot līdzi, iegūt zināšanas un pieredzi "apgreidot", lai var veiksmīgi novērst un izmeklēt šādus gadījumus," stāsta ENAP priekšnieks.
Kā lielākās lietas, kuru izmeklēšanu izdevies pabeigt jau jaunā priekšnieka vadības laikā, Bauska min "Pasažieru vilciena" jauno vilcienu iepirkuma lietu un "Latvijas Krājbankas" leitu. Abas ir ļoti apjomīgas un izmeklētāji atklājuši noziedzīgus nodarījumus, kas valstij radījušas kaitējumu – vairāk nekā miljonu eiro katra. Vienlaikus Bauska norāda, ka "viens nav karotājs un, nomainot vadītāju, nevar gaidīt, ka kardināli krasi kaut kas uzlabosies vai mainīsies".
"Šeit ir komandas darbs. Veina cilvēka maiņa neko būtiski nemainīs," savu pārliecību pauž pārvaldes priekšnieks. Savukārt vaicāts par būtiskākajām viņa amata pienākumu pildīšanas laikā sāktajām lietām, Bauska atzīmē Expo izstādes organizēšanas krimināllietu un Rīgas pašvaldības uzņēmuma SIA "Rīgas Namu pārvaldnieks" krimināllietu par darbinieku fiktīvu nodarbinātību.
Līdzīgi kā ar krimināllietām par ES fondu līdzekļu nelikumīgu izmantošanu, arī šo lietu izmeklēšanas stadiju Bauska izmeklēšanas interesēs komentēt nevēlas – vien norāda, ka būtisku pavērsienu gadījumā sabiedrība tikšot informēta.
Vēl ENAP priekšnieks norāda, ka pārvalde ļoti daudz strādā pie lietām, kas saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tā būtībā notiekot ārzonas uzņēmumos, bet ENAP naudu pārver Latvijā. Šos līdzekļus ENAP atzīst par noziedzīgiem un arestē ievērojamas summas, skaidro Bauska. Deviņos mēnešos ENAP atzinusi par noziedzīgiem vairāk nekā 256 miljonus eiro, kas ieskaitīti valsts budžetā.
Tāpat pārvalde strādā pie lietām, kas saistītas ar akcizēto preču nelikumīgu apgrozību. "Ja salīdzinām par visiem reģioniem, tad alkoholu ENAP izņem 15% no visām valstī izņemtā kontrabandas alkohola, cigaretes - 57% un naftas produktus - 85%. Degviela tur ir mazākā daļa, pārsvarā tie ir naftas produkti, kurus izmanto kurināšanai. Tad mēs izvērtējam, vai nu tā ir administratīvā lietvedība vai kriminālprocess. Izņemšana pa valsti būtiski pieaugusi – gan alkoholam, gan cigaretēm, gan naftas produktiem," pārvaldes darbu komentē Bauska.
Pārvaldes nākotne
Runājot par pārvaldes nākotnes vīziju, Bauska pēc pirmā amatā pavadītā mēneša medijiem norādīja, ka prioritāte ir izmeklēšanas kvalitātes uzlabošana un nepieciešamība mainīt sabiedrības viedokli, ka ENAP nav koruptīva institūcija. Vaicāts kā ar to ir veicies, Bauska norāda, ka viņam nav nācies saskarties ar jebkādām korupcijas izpausmēm pārvaldes darbā. Viņš pauž nožēlu, ka sabiedrībā tomēr šāds viedoklis joprojām pastāv. "Tas var būt izskaidrojams ar to, ka barikādes otrā puse cenšas šīs baumas izplatīt kopumā par pārvaldi vai par atsevišķiem darbiniekiem. Nomelnot, tā teikt, iespaidot izmeklēšanu. Kaut gan es tam jēgu neredzu. Mūsu darbu uzrauga prokuratūra, kā arī es kā priekšnieks un vietnieks. Kopā mēs kontrolējam gan termiņus, gan izmeklēšanas norisi," komentē ENAP vadītājs. Prokuratūra un ENAP galvenās amatpersonas regulāri tiekoties sanāksmēs, kur tiek izstrādāti konkrēti norādījumi un noteikti termiņi.
Saistībā ar nepieciešamo papildu finansējumu pārvaldes darba uzlabošanai, Bauska norādīja, ka konkrētu summu patlaban nosaukt būtu sarežģīti, atzīstot, ka atalgojums neizbēgami ir viens no motivējošajiem apstākļiem. Patlaban otro mēnesi ir iespējams saņemt papildus piemaksu par ekonomisko noziegumu apkarošanu, kas tiekot piešķirta darbiniekiem par konkrētiem darba rezultātiem.
"Esmu optimists un ceru uz algas pielikumu pārvaldes darbiniekiem no nākamā gada. Runājot par materiāltehnisko nodrošinājumu, sākot šeit strādāt panākti uzlabojumi materiāltehniskajā nodrošinājumā, lai atvieglotu darbu operatīvajiem darbiniekiem un izmeklētājiem," atklāj Bauska. Taču saistībā ar darba pienākumiem un pārvaldes stratēģiju viņš nevēlas nosaukt tieši kādi ir uzlabojumi. Taču kā vienkāršākos piemērus nosauc jaunu fotoaparātu, videokameru un diktofonu iegādi.
Stājoties amatā, Bauska bija nospraudis mērķi – pārvaldei darbs jāturpina un izmeklēšanas kvalitāte nedrīkstot kristies. Pēc jaunā vadītāja uzstādījuma tika pastiprināta sadarbība ar reģioniem, paredzot gan materiāltehniskā nodrošinājuma uzlabošanu, gan praktiska rakstura palīdzību. Kā piemēru veiksmīgai ENAP sadarbībai, Bauska min liela daudzuma nelikumūga alkohola izņemšanu Zemagalē. "Septembrī sadarbībā ar Zemgales reģionu mēs izņēmām lielu daudzumu alkohola – četras tonnas spirta," atgādina ENAP šefs. Kad jautāts par to, vai kāds reģions izceļas saistībā ar nelikumīgu alkohola vai cigarešu apriti, Bauska norāda, ka, piemēram, uzskats, ka tas varētu būt Latgales reģions ir maldīgs.
Pārmaiņas darba stilā
Viens no uzdevumiem, ko es izvirzīju, ir tas, ka pārvalde turpina darbu, Nedrīkstēju pieļaut, ka izmeklēšanas kvalitāte pazeminās. Nākot šeit strādāt, es neredzēju kaut kādus trūkumus. Mēs pastiprinājām izmeklēšanas kvalitāti, sākām pastiprināti sadarboties ar reģioniem, materiāltehniskā nodrošinājuma uzlabošana, nekomplekts – arī to mēs mēģinām risināt.
"Jā, tur ir pierobeža, un šis aspekts ir vairāk jaušams, bet sadarbība ir laba ar visiem reģioniem. Nevar šeit nevienu izcelt vai nopelt. Ja mēs jutīsim, ka sadarbība nevainagojas panākumiem, tad tā tiks uzlabota un pastiprināta," sola Bauska.
Savukārt attiecībā uz jaunajiem darbiniekiem un iespēju aizpildīt brīvās darba vietas pārvaldē, kā arī nodrošināt papildu apmācības jau esošajiem darbiniekiem Bauska norāda, ka būtībā ENAP darbinieki iegūst zināšanas CEPOL. Tāpat pārvaldes darbinieki piedalās apmācībās tepat, Latvijā. Vaicāts par nepieciešamību no jauna veidot Policijas akadēmiju, Bauska pauž viedokli, ka akadēmijas izveidošana noteikti prasītu milzīgus līdzekļus.
"Noteikti jāstiprina tas, kas ir [Valsts policijas koledža – aut.]. Jāpilnveido kvalitāte un kvantitāte," savu skatījumu atklāj ENAP šefs, vienlaikus norādot, ka jautājumos par izglītības organizēšanu un vadīšanu nav kompetenta persona.
