"Ja pieņems to likumu, tad es, visticamāk, domāšu par kaut kādu tiesāšanos, jo privātā dzīve un tiesības uz reliģijas praktizēšanu tiek ļoti nopietni ierobežotas. Var radīt plaisu starp islāmticīgajiem un pārējo sabiedrību, naidu pret islāmticīgajiem. Ir tāda sajūta, ka tie stereotipi tiek tikai nostiprināti un baroti," raidījumam pastāstīja Fatima, kuras vārds pirms pāriešanas islāmā bija Līga Legzdiņa.
Saskaņā ar raidījuma vēstīto, viņa bez nikāba sabiedrībā neiziet.
"Tas nozīmētu, ka maksimāli ir jāizvairās no uzturēšanās publiskās vietās. Cilvēkam, kurš turpmāk būs ieslēgts četrās sienās, nebūs iespējas aizbraukt līdz pilsētai vai pie ārsta, manuprāt, ir ļoti liels kaitējums, un būs izjaukta dzīve. Jāmaina dzīvesvieta, jāpārceļas uz laukiem, kur vismaz savā privātīpašumā var pastaigāt svaigā gaisā," vērtēja Fatima.
Jau ziņots, ka TM izstrādājusi likumprojektu "Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums" paredzot, ka Latvijā publiskās vietās nedrīkstēs nēsāt seju aizsedzošus apģērbus – burkas un nikābus.
Likumprojektā paredzēts noteikt ierobežojumu aizsegt seju publiskās vietās. Tā anotācijā norādīts, ka likumprojekta mērķis "ir nodrošināt vienotas un harmoniskas sabiedrības pastāvēšanu, atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu".
Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors Valdis Tēraudkalns, kurš rakstījis noraidošu atzinumu Tieslietu ministrijas (TM) iepriekšējam likumprojektam par galvassegu aizliegšanu, uzskata – arī šoreiz ierosinājums ir apšaubāms.
"Drošībai arī tas nav nekāds papildus garants, jo bumbu var paslēpt bikini, var paslēpt Saeimas deputāta portfelī. Es tiešām neredzu nekādu draudu. Tā ir tada dzīvošana pagātnē, tāda fobiju konstruēšana, mēs atsaucamies uz ideālo latvietību, kāda nekad nav bijusi," pauda Tēraudkalns.
Savukārt Latvijas Cilvēktiesību centra vadītāja Anhelita Kamenska skaidroja, ka musulmaņu galvassegu aizlieguma nepieciešamība nav pietiekoši pamatota, lai tiesvedības gadījumā Latvija nezaudētu. Te sekulārisma tradīcijas nav tik dziļas kā Francijā.
"Ja skatās tos argumentus, ko tiesa ir izmantojusi Francijas kontekstā, tad Latvijai ne tuvu nav tādi argumenti. Likumprojekts ar tik plašu aizliegumu pašreizējā Latvijas kontekstā nonāks pretrunā ar reliģijas brīvību," uzskata Kamenska.
Tikmēr raidījuma uzrunātie iedzīvotāji Rīgas ielās ir visai noraidoši pret musulmaņu galvassegām nikābu un burku.
Tiesībsarga birojs ar savu atzinumu TM sagatavotajam priekšlikumam klajā nākšot jaunnedēļ.
Tikmēr koalīcijas partijas likumprojektu sliecas atbalstīt, kā galveno argumentu minot sabiedrības drošības intereses.
"Personīgi mans viedoklis, sevišķi kā Nacionālās drošības komisijas vadītājai, es viennozīmīgi tādu atbalstītu. Kaut vai arī tas zināmā mērā aizskar kaut kādu cilvēku cieņu un reliģiskās intereses, drošība vienmēr ir prioritāra. Un mēs redzam tomēr, ka šajā situācijā, ja tiek izmantotas šādā veidā sievietes vai sieviešu tērps, ka tur var būt apakšā paslēpti ieroči vai spridzekļi, tad, runājot par sabiedrības drošību, es personīgi noteikti aicinātu savu frakciju atbalstīt," raidījumam norādīja "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa.
"It sevišķi šajā situācijā šie drošības riski ir ļoti apdraudēti. Cilvēks ir jāatpazīst, jāsaprot, kas viņš ir, jābūt kādā dokumentā fiksētai viņa sejai. Ja visa seja ir aizklāta, parādās tikai sejas daļa vai acis, kā šajā situācijā mēs varam runāt par kādu konkrētu drošības faktoru? Es domāju, ka tas ir ļoti būtisks apstāklis," pauda Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
