Latvijas iedzīvotāju izceļošana uz Lielbritāniju un Īriju mazinājusies, bet šo valstu vietā vairāk izceļo uz Norvēģiju, kas ir otra bagātākā valsts Eiropā pēc Luksemburgas pēc IKP un labprāt uzņem strādniekus arī no Latvijas.
Pārsvarā latvieši Norvēģijā strādā darbus, kurus paši norvēģi izpilda nelabprāt – pieprasījums ir pēc amatniekiem, celtniekiem, krāsotājiem, zemes darbu veicējiem, kā arī darbiniekiem zivrūpniecībā, vēsta laikraksts. Savukārt Latvijā arvien vairāk cilvēku apgūst norvēģu valodu. Viņi mācās, lai aizbrauktu, saņemtu lielāku atalgojumu un sociālās garantijas, kā arī izceļo īslaicīgi, lai nopelnītu līdzekļus kredītu
atmaksai.
Inta Armane (28) Norvēģijā studē tūrisma ekonomiku un "Neatkarīgajai" stāstījusi, ka latviešu skaits te esot strauji pieaudzis – gandrīz katrā pilsētā dzīvojot latvieši.
Norvēģijas medijos izskan, ka iebraucēji sekmējot ekonomikas izaugsmi, un, ja vien viņus interesē strādāt, nevis saņemt pabalstus, imigrācija tiekot vērtēta labvēlīgi.
Norvēģis Sveins Grontveds, kurš nesen sācis Latvijas iedzīvotāju darbā iekārtošanu, laikrakstam pastāstījis, ka parasti atbraucēji strādājot celtniecībā un lauksaimniecībā, arī zivrūpniecībā. Šos darbus paši norvēģi darīt nevēloties. Pēc strādniekiem no Latvijas esot liels pieprasījums, jo vietējie dienā strādājot no pulksten 7 līdz 15:30 (8 stundas), bet atbraucēji – 10 līdz 12 stundu katru dienu, arī nedēļas nogalēs. Ar darbā iekārtošanu Grontveds sācis nodarboties, jo zinājis, ka viņa rajonā plānota liela lidostas būvniecība, un viņš esot drošs, ka daudziem latvieši tur būs darbs šajā un nākamajā gadā. Viņš atzinis, ka cilvēki atbraucot galvenokārt algas dēļ, bet jāņem vērā arī dārdzība – piemēram, puslitrs alus krogā maksājot 60 līdz 80 norvēģu kronu (5–8 lati).
Nodarbinātības valsts aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļā informēja, ka 2012. gadā neformālās valodu apmācības programmās norvēģu valodu bez priekšzināšanām sācis apgūt 61 cilvēks, novērojumi liecinot, ka pieprasījums palielinās.