Šomēnes izķēmoti 20 ar Latviju saistīti interneta resursi, tostarp finanšu kompānijas "Big Bank" mājaslapa un vairāki Valmieras resursi, informēja "Datoru drošības tehnoloģiju" mārketinga direktors Valdis Šķesters.
"Lielākais kampiens šajā sarakstā laikam ir "www.bigbank.lv"," norāda Šķesters. Izķēmotajā lapā parakstījies hakeris, kurš uzdodas par musulmani un angļu valodā novēl visiem laimīgus islāma gavēšanas laika jeb ramadāna beigu svētkus ar frāzi "Happy Eid".
Kā konstatēja "Nozare.lv", 19.augustā izķēmotā "Big Bank" lapa patlaban darbojās normāli, taču septiņas lapas Šķestera sarakstā, tostarp dažas, kas skartas jau augusta sākumā, nedarbojas vai ir ar izķēmotu saturu. Tā, piemēram, 2.augustā izķēmotā darba drošības piederumu firmas "Eridanuss" interneta vietnes lapa "http://www.eridanuss.lv/licenses.php" vēl joprojām ir izķēmotā izskatā - ar sveicienu no "Crazy Hacker" un "Taliban Forces". Savukārt šīs firmas galvenā lapa "www.eridanuss.lv" darbojas normāli.
Lapu "http://avio.it-leaders.lv/", kas izķēmota 17.augustā, "grezno" kādas gleznas ar kara tēmu attēls un uzraksti turku valodā ar parakstu "Mustafa Kemal Attaturk", kas varētu būt norāde uz modernās Turcijas dibinātāju Kemalu Attaturku.
Savukārt "forumi.id.lv", kas atrodas uz servera ASV, 9.augustā izķēmojusi kāda "Black Assassin Crew", kuras "paraksts" joprojām redzams lapā.
Vairākas no izķēmotām lapām, no kurām dažas joprojām nestrādā, ir saistītas ar Valmieru, tostarp ar Valmieras 5.vidusskolu un Valmieras Viestura vidusskolu (abas lapas patlaban jau strādā).
Starp pārējām izķēmotām un starplaikā sakārtotām lapām ir vairāki mazi uzņēmumi - SPA pakalpojumu sniedzējs, ziedu terapijas uzņēmums un pāris informācijas tehnoloģiju firmas.
Kā ziņots, mājaslapu izķēmošanu veic hakeri, lai izrādītos, un tās parasti nav apzināti vērstas pret konkrētiem upuriem. Bieži hakeri pārvar kāda servera vai serveru grupas aizsardzības tehnoloģijas, ja tādas vispār ir, un tad uzbrūk visām serverī uzturētām mājaslapām un citiem resursiem.
Uzbrukumi, kas veikti ar nolūku zagt datus vai pakļaut interneta resursus kibernoziedznieku kontrolei, parasti tiek veikti neuzkrītoši, un šādu uzbrukumu veiksmi neviens neafišē ar uzrakstiem upuru lapās.