IZM dati: nekvalitatīvām un problemātiskām augstskolu programmām gadā tērēti seši miljoni latu  (127)

Augstskolās veiktais 28 studiju virzienu izvērtējums rāda, ka, piemēram, tikai vienā no tiem – pedagoģijā - no 74 programmām mazāk kā puse (33) ir kvalitatīvas, 30 - ar būtiskiem trūkumiem, bet 11 vispār jāslēdz un tur jau pašlaik bezjēdzīgi tiek iztērēti 440 tūkstoši budžeta naudas.

Starp visām 854 programmām tikai 589 (ar 25 465 studentiem un 50,07 miljoniem latu no valsts budžeta) ir pārliecinoši kvalitatīvas, 210 (3585 studenti, 5,596 miljoni latu no budžeta) – tādas, kur vajadzīgi uzlabojumi, bet 55 (616 studenti, 740 tūkstoši latu no budžeta) – tādas, kas būtu jāslēdz.

Līdz ar to sanāk, ka problemātiskām un pilnīgi nederīgām studiju programmām pašlaik tiek iztērēti seši miljoni latu.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis šo naudu turpmāk grib atdot kvalitatīvajām programmu vietām, mudinot studentus pārcelties tur.

"Mēs iegūstam principā skandalozu situāciju, ko ir grūti nosaukt, ka te vajadzētu būt lēnām pārmaiņām. Padomājiet, mēs tātad taisīsim lēnas pārmaiņas un principā nākošajā gadā arī to pašu turpināsim. Es kā ministrs nevaru to! Piedodiet! Es nevaru tā darboties, ka šādā veidā mēs to darām," paudis ministrs.

Ķīlis piedāvā jau tūlīt grozīt valdības noteikumus augstskolu akreditācijai. Saskaņā ar ministra iecerēm turpmāk akreditāciju veiktu nevis lokāla Latvijas institūcija, bet starptautiski atzītu ekspertu grupa un sāktu to darīt jau no nākamā mācību gada.

Tiktu grozīts arī Augstskolu likums, nosakot, ka augstskolām jāveido padomes, kur divām trešdaļām locekļu jābūt ne no attiecīgās augstskolas vidus, kas novērstu pasniedzēju savtīgumu un rektoru autoritārismu. Augstskolās bez ierobežojuma varētu veidot programmas, kas ļautu studēt un pasniegt visās Eiropas Savienības valodās, panākot, ka pēc nepilniem diviem gadiem ārvalstu studentu skaits ir vismaz 10%, bet ārvalstu pasniedzēju skaits – vismaz 5%.

Ķīļa ieceres paredz, ka doktorantūra un lielā mērā arī maģistra studijas notiktu angliski, kas ļautu palielināt vietējo studentu konkurētspēju ārvalstīs. Līdz 2014.gada 1.septembrim valsts dibināto augstskolu un koledžu skaits samazinātos uz pusi.

Zinātnes jomā pēc pusgada līdzīgi kā augstskolas būs izvērtēti neproduktīvie institūti, nosakot, kurus no tiem valsts vairs nefinansēs. Toties pārējie, labi strādājošie saņems vairāk naudas un doktorantus pilnībā apmaksās tikai no valsts līdzekļiem, norāda raidījums, atsaucoties uz ministrijas sniegtajiem datiem.

Jau vēstīts, ka Augstākās izglītības padome (AIP) beidzot publicējusi studiju programmu novērtēšanas projekta iesaistīto ekspertu darba rezultātus.

Saskaņā ar publiskotajiem datiem visvairāk nekvalitatīvo programmu ‒ kopumā sešas ‒ ir Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā, tai seko Latvijas Universitāte ar piecām nekvalitatīvām studiju programmām un Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskola, kurā arī konstatētas piecas nekvalitatīvas studiju programmas. Pa četrām nekvalitatīvām programmām konstatētas arī Daugavpils Universitātē, Sociālo tehnoloģiju augstskolā un augstskolā EIHSEBA. Rēzeknes Augstskolā un Latvijas Lauksaimniecības universitātē konstatētas katrā pa trim nekvalitatīvām programmām.

Savukārt nozaru vērtējumā visbiežāk par nekvalitatīvām atzītas izglītības, pedagoģijas un vadības, administrēšanas un nekustamā īpašuma pārvaldības studiju programmas.

AIP visas studiju programmas sadalījusi trīs grupās, pirmajā grupā ietilpst kvalitatīvas un ilgtspējīgas studiju programmas, otrajā grupā ietilpst programmas, kuru ilgstošai pastāvēšanai nepieciešami konkrēti uzlabojumi, savukārt trešajā grupā iekļautas programmas, kuru pastāvēšanas lietderība ir pamatojami apšaubāma.