Pašlaik nav pamata uzstāt uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdņu darba un atbilstības amatam izvērtēšanu, uzskata Rektoru padomes priekšsēdētājs, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis.
Pagājušajā nedēļā Latvijas Zinātnes akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis zinātnieku vārdā vērsies pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) ar lūgumu izvērtēt IZM valsts sekretāres Sandas Liepiņas un IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktores Agritas Kiopas atbilstību ieņemamajam amatam.
Savu aicinājumu Spārītis pamatojis ar uzskatu, ka ''abas atbildīgās amatpersonas savā rīcībā pārsniedz dienesta pilnvaras, manipulējot ar datiem, melojot un šantažējot zinātniekus'', liecina portāla "Izglītība un kultūra" informācija.
Spārīti nav apmierinājusi zinātnes bāzes finansējuma sadale un Valsts pētījumu programmu apstiprināšanas gaita, kas, kā ziņots, tika izdarīts vakar.
Lai gan Spārītis pie Straujumas vērsies zinātnieku vārdā, Barševskis uzskata, ka šādu viedokli varētu pārstāvēt vien daļa zinātnieku, turklāt daudzi rektori to neatbalsta un neizprot vēršanās iemeslu.
"Mani izbrīna zinātnieku šūmēšanās," sarunā sacījis Barševskis, uzsverot, ka drīzāk pie sarunu galda būtu jāsēžas pašiem nozares pārstāvjiem.
Barševskis uzskata, ka iemesls atstādināt esošās ierēdnes varētu slēpties citos, aicinājumā neminētos iemeslos, jo Spārīša piesauktā netaisnīgā bāzes finansējuma sadale esot notikusi pēc Ministru kabineta apstiprinātajiem noteikumiem, kuros netika iekļauta starptautiskā novērtējuma rezultāti. Tobrīd tādi vēl nebija pieejami.
Tāpēc Barševksis nesaprot, kāpēc, uzsverot bāzes finansējuma sadales netaisnīgumu, netiek minēts šis apstāklis.
Rektoru padomes priekšsēdētājs uzskata, ka patlaban IZM "beidzot ir sākusi darbu, pirms kura bijis ieildzis mazspējas periods", tāpēc pašlaik IZM būtu jāļauj strādāt.
Barševskis norādīja, ka beidzot augstskolām ir skaidrs, kas tās sagaida. Arī IZM piedāvātās reformas vairums augstskolu uztvērušas ļoti pozitīvi, jo ir skaidrs, kas augstskolām ir jādara.
Barševskis nenoliedz, ka IZM darbā pastāv nepilnības un ka bāzes finansējuma aprēķināšana būtu jāpilnveido, tomēr zinātniekiem pašiem jābūt ieinteresētiem domāt par to, kā pilnveidot formulu, lai tajā tiktu iekļauti visi nepieciešamie kritēriji.
Arī Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš sarunā norādīja, ka šāda Spārīša reakcija ir pārsteidzīga. Viņaprāt, IZM uzstādījums par kvalitātes un ekselences atbalstīšanu ir atbalstāms.
Krūmiņš piekrīt, ka finansējuma sadalījuma metodoloģijā ir nepilnības, tomēr tas nevar kalpot par iemeslu, lai atstādinātu minētos ierēdņus. Jau ziņots, ka Vidzemes Augstskolas aģentūra "Sociotehnisko sistēmu inženierijas institūts" bāzes finansējuma sadalē piedzīvoja vislielāko finansējuma apjoma kritumu - tas samazinājies par 33,9%.
Arī Valsts pētījumu programmas raksturojamas kā IZM neizlēmība, kad pēc ekspertīzes IZM vēlējusies apstiprināt vēl arī papildu programmas, norādīja Krūmiņš. Rezultātā vakar valdība apstiprinājusi 14 valsts pētījumu programmas.
Krūmiņš sagaida izlēmīgāku IZM pozīciju, tostarp no izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes (V) puses, kura "pašlaik stāv tā kā maliņā un nogaida".
Tomēr Krūmiņš uzskata, ka IZM ierēdnes, kuras iesākušas darbu pie nopietnām reformām, piedāvājot savu redzējumu, būtu nevietā, tāpēc pats iestāsies pret viņu atstādināšanu.
Esošajā konflikta situācijā no IZM būtu jāsagaida enerģiska darbība, citādi lēnā minstināšanās pirms vēlēšanām situāciju tikai pasliktina, uzskata Krūmiņš. Tāpēc nepieciešama Druvietes iejaukšanās un konstruktīva dialoga uzsākšana.
Vērtējot iespēju atrisināt situāciju, Krūmiņš uzvēris, ka problēmas saknē ir mazais nozares finansējums. Tāpēc loģiska esot situācija, ka zinātnieku vidū rodas panika par savas darbības nepārtrauktību.