Daukšts norādīja, ka par savu izslēgšanu uzzinājis no plašsaziņas līdzekļiem. Viņš uzsvēra, ka viņa izslēgšana esot pamatota ar Latvijas Okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētājas Rutas Pazderes vēstuli, ko virzījis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Daukšts uzskata, ka no komisijas ticis izslēgts tikai tādēļ, ka publiski kritizējis Rasnača lēmumu bez pamata no komisijas izslēgt komisijas priekšsēdētājas vietnieci Kristīni Jarinovsku.
Viņš uzsvēra, ka līdz šim jau sagatavojis izpētes tēmu, tā ir apstiprināta komisija plānā un komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris atbalstot viņa turpmāko darbu zinātniskās izpētes komisijā.
"Cik man zināms, tad komisijā nepastāvēja deleģēšana, bet izvirzīšana. Savukārt izvirzījumus jeb ieteikumus man sniegusi ne vien Latvijas Okupācijas izpētes biedrība, bet arī Latvijas Universitāte, tādēļ nav skaidrs, kāpēc biedrības, kura saņem finansējumu no Tieslietu ministrijas, viedoklis ir izšķirošais neatkarīgi no tā, vai biedrība uzskata, ka VDK nodarīja okupācijas laikā zaudējumus latviešu tautai un Latvijas Republikai vai ir pretējos ieskatos," pauda Daukšts.
Viņš vērsa uzmanību, ka arī filozofijas doktores Solveigas Krūmiņas-Koņkovas izslēgšana no zinātniskās izpētes nav notikusi saskaņā ar viņas rakstveidā pausto gribu, proti, nevēlēšanos darboties komisijā, kamēr tā atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Taču Ministru kabinets ir izslēdzis Krūmiņu-Koņkovu no komisijas pēc tam, kad komisija jau nodota Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā.
"Uzsveru, ka vēršanās pret juridisko zinātņu doktori Kristīni Jarinovsku, filozofijas zinātņu doktori Solveigu Krūmiņu-Koņkovu un mani ir vērtējams kā politisks spiediens pret zinātni un zinātniskās darbības brīvību, kāda noteikta Satversmē, kā arī nevar palikt bez sekām," uzsvēra Daukšts.
Kā ziņots, neskatoties uz pagājušajā gadā pieņemto lēmumu par LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisijas padotības maiņu, to no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nododot Tieslietu ministrijai (TM), valdība šodien nolēma komisiju nodot atpakaļ IZM.
Lēmums paredz IZM nodot komisijas darbu un ar to saistītās pētniecības administrēšanu, kā arī komisijas administratīvā vadītāja funkcijas.
IZM tiks nodoti komisijas darbam paredzētie līdzekļi - tiesa, nevis 250 000 eiro, bet gan 244 727 eiro, jo kopš janvāra komisijas administratīvo funkciju nodrošināšanai izlietoti 5273 eiro.
Vienlaicīgi ar komisijas padotības maiņu valdība apstiprināja arī trīs komisijas locekļu izslēgšanu no tās. Pašreizējais speciālās starpdisciplinārās komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) ir kļuvis par Saeimas deputātu un ir iesniedzis iesniegumu ar lūgumu atbrīvot viņu no komisijas locekļa pienākumiem. Komisijas locekle Solveiga Krūmiņa-Koņkova ar iesniegumu ir apliecinājusi savu atkāpšanos no komisijas locekles amata. Savukārt Daukštu no komisijas atsauc viņu izvirzījusī organizācija - Latvijas Okupācijas izpētes biedrība.
Vēstulē TM biedrība norādīja, ka "tās statūtos nav paredzēts uzdevums par Valsts drošības komitejas darbības izpēti".
Jau vēstīts, ka, neraugoties uz VDK dokumentu izpētes komisijas iebildumiem, valdība piekrita VDK dokumentu izpētes komisijas administrēšanas darbu nodot TM. Tāpat valdība apstiprināja 250 000 eiro finansējuma piešķiršanu komisijas darbam trim turpmākajiem gadiem.
Šāds lēmums pieņemts, jo tiek uzskatīts, ka TM komisijas darba un ar to saistītās pētniecības administrēšanu varētu veikt efektīvāk. Tā kā komisijas uzdevumi esot specifiski, sabiedrībā jūtīgi, tās darba administrēšanai ir nepieciešama specifiska juridiskā pieeja, ko var nodrošināt tikai TM resors.
Komisijas veiktās VDK dokumentu zinātniskās izpētes rezultātā varētu rasties dažādas tiesiskas sekas. Izglītības un zinātnes ministrija, kuras pārvaldībā komisija atradusies līdz šim, paredz, ka komisijas veiktās VDK dokumentu zinātniskās izpētes laikā var tikt konstatēta informācija, kas var būt par pamatu lietas par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu ierosināšanai tiesā.
Tāpat ziņots, ka valdošās koalīcijas partijas vienojās VDK dokumentu izpētes komisiju nodot LU pārraudzībā. Lai šādas izmaiņas notiktu, nepieciešams grozīt likumus - jāpārdala budžets uz LU un, iespējams, nepieciešams arī speciāls likums, kas dotu LU tiesības uz šī budžeta administrēšu. LU, sadarbojoties ar pašu komisiju, lems, kādā veidā norobežot uzraudzību no pētniecības.
Šā gada februārī tieslietu ministrs Rasnačs uzdeva TM sagatavot grozījumu projektu Ministru kabineta rīkojumā, paredzot izslēgt no komisijas sastāva Kristīni Jarinovsku, kas arī tika izdarīts. Komisija Jarinovskas izslēgšanu neatbalstīja. Nesamierinoties ar šādiem pavērsieniem, par savu atkāpšanos paziņoja komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.
Papildus gandrīz 100 vēstures un citu humanitāro zinātņu institūtu vadītāji, vēsturnieki, akadēmiķi, muzeju pārstāvji un augstskolu profesori, docētāji, lektori, doktoranti no dažādām pasaules valstīm vērsās pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa un citām augstākajām amatpersonām, lūdzot pārtraukt tieslietu ministra rīcību ar VDK dokumentu izpētes komisiju.
Publiskā aicinājumā zinātnieki lūdza valsts vadību nodot VDK zinātnisko izpēti Zinātnisko institūciju reģistrā esošai institūcijai, lai nodrošinātu neatkarību, profesionalitāti un augstu pētniecisko kvalitāti.
