Likuma izmaiņas paredz dubultpilsonības iegūšanu ārvalstīs dzīvojošajiem, Latvijas trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonības saglabāšanu, kā arī pilsonības piešķiršanu latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā.

Koalīcijas padome uzklausījusi par Pilsonības likuma grozījumiem atbildīgās Saeimas apakškomisijas vadītāju Ingmāru Čaklo ( V), kurš izklāstījis likumprojekta virzību. Premjers aicinājis visas iesaistītās puses šo procesu paātrināt un likumprojektu pieņemt līdz Saeimas pavasara sesijas beigām - Jāņiem.

NA frakcijas pārstāvis Dzintars Rasnačs teica - likumprojekts virzībā uz galīgo lasījumu piedzīvojis ļoti daudz jauninājumu un tehnisku risinājumu, tostarp par drošības iestāžu lomu, liedzot valstij nelabvēlīgām un nelojālām personām iegūt pilsonību un citiem.

Koalīcijas partneri ir vienisprātis, ka būtiskākais Pilsonības likuma grozījumu uzdevums ir ieviest iespēju iegūt Latvijas pilsonību ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem.

"Pašreiz ir cerības, ka šajā pavasara sesijā šis likumprojekts varētu beidzot tikt pieņemts," teica premjers, kurš atzina, ka šī likumprojekta izskatīšana ir ievilkusies, taču, ja to līdz vasarai atrisinātu, būtu izdarīts pozitīvs darbs.

Jau vēstīts, ka Pilsonības likuma grozījumi paredz dubultpilsonības iegūšanu ārvalstīs dzīvojošajiem,. Tāpat likumprojekts nosaka pilsonības piešķiršanu valstī dzimušu nepilsoņu bērniem, kā arī Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs.

Atbilstoši likumprojektam Latvijas pilsonība būtu saglabājama pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt pilsonim, kurš ieguvis ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu.

Tāpat likuma grozījumi noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis.

Grozījumos paredzēts, ka nepilsoņa bērna atzīšana par Latvijas pilsoni, ievērojot vecāka paustu gribu, notiek vienlaikus ar ierakstu par bērna dzimšanu, turklāt vecākam būs jāapliecina, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu un ieaudzinās viņā cieņu un uzticību Latvijai.

Grozījumos arī precizēta Latvijas pilsonības atņemšana un atjaunošana, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība. Piemēram, zināšanu pārbaudes atvieglojumi būs personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu mācībvalodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas vai apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu.