Kā liecina nesen iznākusī grāmata par tā laika politiķi un vēsturnieku Ivaru Ķezberi, drošības dienestiem bijis sagatavots pat konkrēts saraksts ar nošķiramiem un, visticamāk, ieslogāmiem Latvijas inteliģences pārstāvjiem, pie kuru māju durvīm nepieciešamības gadījumā pieklauvētu "laipni džentlmeņi".
Grāmatā publicēts slepens dokuments ar vairākiem desmitiem tā laika kultūras, sporta un politiskajiem darbiniekiem, kā arī viņu dzīvesvietu adreses. Tie, kā noprotams, attiecīgā situācijā būtu nošķirami, no pārējās tautas. Ivara Ķezbera atmiņas deviņdesmito gadu pašā sākumā jau fragmentāri ir publicētas laikrakstā "Neatkarīgā Cīņa", bet nu tās apkopotas vienkopus biogrāfiskā grāmatā. Portāls "Delfi" publicē nelielu fragmentu no grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija".
"Jūs varat no jauna izšķirstīt visus 1988. un 1989. gada laikrakstus, taču neatradīsit tajos ne LETAS (tolaik — LATINFORM), ne kādu citu ziņojumu, ka notikusi… CK biroja slēgta sēde. Bet tās - jo tuvāk nāca Atmodas kulminācija, jo kļuva noteicošākas LKP CK politikas izstrādāšanā. Parasti slēgtās sēdes notika pirms CK biroja oficiālās sanāksmes (2–3 reizes mēnesī). Dažkārt arī pēc tās. Cilvēku skaits parasti bija ierobežots. Slēgtajās sēdēs piedalījās un "toni noteica" tieši tie biroja locekļi, kas baidījās priekšlaikus un atklāti izteikt savas domas.
LKP CK biroja slēgtajās sēdēs visai bieži tika citēti slepeni dokumenti, uz kuriem bija uzrakstīts "Ļoti slepeni. Vienā eksemplārā. Pēc iepazīšanās — iznīcināt". Tos parasti bija parakstījis Mihails Gorbačovs. Vienā no šādām sēdēm visā tiešumā izjutu arī reālas briesmas, kas ik brīdi varēja pārsteigt Latviju. 1988.gadā Armēnijā tika arestēti visi 13 Karabahas komitejas locekļi. Bet šī komiteja taču bija analoga Latvijas Tautas frontes sākumam. 13 armēņu patriotus un demokrātus slepeni nogādāja uz Butirku cietumu Maskavā, bet presē paziņoja, ka viņi aizturēti uz laiku un pēc pārbaudes Erevānā tiks palaisti brīvībā.
No slepenā dokumenta sapratu, ka viņus izolēja nevis tāpēc, ka armēņi it kā kurinātu starpnacionālo naidu, bet gan tādēļ, ka viņi vadīja tautas kustību par Kalnu Karabahas armēņu tiesībām, pret atomelektrostaciju Erevānas apkaimē, pret dabas ķīmisku piesārņošanu. Pēkšņi ienāca prātā, ka armēņu prasības ļoti sakrīt ar protesta akcijām pret metro celtniecību Rīgā, pret Daugavpils HES būvi un Ventspils ostas ķīmiskās rūpniecības kompleksu… Lūk, scenārijs, kā neitralizēt tautas kustības līderus un noslāpēt protestu pašā iedīglī!
Tagad uz to var paskatīties mierīgi un dažs var pat sākt šaubīties: vai tiešām briesmas bija tik tuvu? Ar visu atbildību varu teikt: jā, bija. Ja LKP CK biroja demokrātiski noskaņotie locekļi kategoriski nenoraidītu piedāvāto Maskavas scenāriju, ļoti iespējams, ka arī Latvijas "buržuāziskie nacionālisti" būtu nokļuvuši Butirku draudīgajā ēnā. Protams, tautas kustību tas nenoslāpētu, taču sarežģītu un palēninātu gan.
Bet par to, ka viss tika laikus gatavots represijām, lai liecina kaut vai šāds fakts. 1989. gada sākumā pēc PSKP CK norādījuma tika sastādīts redzamāko Latvijas inteliģences pārstāvju saraksts "X stundai". Kas konkrēti to uzrakstīja, man nav zināms. Visticamāk — V. Soboļeva vadītā orgdaļa, bet varbūt arī VDK. Par šādu sarakstu uzzināju komandējuma laikā Maskavā.
Aplinkus ceļā, nenokopējot dokumenta sākumu, kur norādīta slepenības pakāpe, un beigu daļu, kur acīmredzot atradās izpildītāju paraksti, man to izdevās dabūt savā rīcībā. Kāpēc bija vajadzīgs šāds saraksts? It kā taču vairs nebūtu 1937. vai 1959. gads... Laikam tāpēc, lai "X stundā", ieviešot prezidenta pārvaldi vai apvērsuma ceļā mainot varu, viņus varētu tūlīt nošķirt no tautas, apstrādāt, piespiest mainīt savus uzskatus. Droši vien bija arī citi saraksti par vadošajām LTF, kā arī citu politisko spēku personām. Man tādu nav. Taču uzskatu par savu pienākumu publicēt vismaz šo sarakstu, atmetot vienīgi cilvēku dzīvesvietas adreses, kas šobrīd nav aktuālas.
Tātad "X stundā" laipni "džentlmeņi" pieklauvētu pie šo cilvēku durvīm un....
Republikas inteliģences pārstāvju saraksts "X stundai"
Literatūra un literatūras kritika:
— Škapars Jānis Jura d., dz. 1927. g., Latvijas Rakstnieku savienības kritikas sekcijas vadītājs;
— Kalniņš Jānis Jāņa d., dz. 1922. g., profesionāls literāts;
— Bērsons Ilgonis Jāzepa d., dz. 1931. g., žurnāla "Karogs" galvenā redaktora vietnieks;
Publicistika:
— Avotiņš Viktors Matīsa d., dz. 1947. g., žurnāla "Daugava" atbildīgais sekretārs;
— Hānbergs Ēriks Kārļa d., dz. 1933. g., laikraksta "Cīņa" nodaļas vadītājs;
— Jakubāns Andris Jāzepa d., dz. 1941. g., žurnāla "Daugava" redaktora vietnieks;
— Snips Arturs Aleksandra d., dz. 1949. g., publicists;
— Dzedulis Zigfrīds Zigfrīda d., dz. 1954. g., laikraksta "Literatūra un Māksla" atbildīgais sekretārs;
— Dozorcevs Vladlens Leonīda d., dz. 1939. g., žurnāla "Daugava" galvenais redaktors;
Radio un televīzijas žurnālistika:
— Neimanis Aldis Arnolda d., dz. 1947. g., TV galvenais redaktors;
— Gavars Jānis Aloiza d., dz. 1957. g., TV redaktors, politiskais komentētājs;
— Vulfsons Mavriks Hermaņa d., dz. 1918. g., Mākslas akadēmijas pasniedzējs, politiskais komentētājs;
Valodniecība:
— Blinkena Aina Jāņa m., dz. 1924. g., LPSR ZA Valodas un literatūras institūta direktora vietniece;
— Viese Saulcerīte Roberta m., dz. 1932. g., LPSR ZA Valodas un literatūras institūta nodaļas vadītāja;
Folklora:
— Pussars Romāns Jāņa d., dz. 1932. g., Literatūras muzeja līdzstrādnieks;
Teātra darbinieki:
— Pētersons Pēteris Jūlija d., dz. l923. g., dramaturgs;
— Liepiņš Harijs Jāņa d., dz. 1927. g., Dailes teātra aktieris;
— Kalniņš Zigfrīds Antona d., dz. 1930. g., Nacionālā teātra direktora vietnieks;
— Maculēvičs Valentīns Mesteslava d., dz. 1950. g., Valmieras teātra direktora vietnieks;
Kino:
— Pīks Rihards Johana d., dz. 1941. g., Rīgas kinostudijas direktors;
— Franks Gerecels Vulfa d., dz. 1925. g., Rīgas kinostudijas režisors;
Tēlotāja māksla un mākslas zinātne:
— Zariņš Indulis Augusta d., dz. 1929. g., Mākslas akadēmijas rektors;
— Umblija Ramona Artura m., dz. 1950. g., Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētāja vietniece;
Arhitektūra:
— Dripe Jānis Andreja d., dz. 1953. g., Arhitektu savienības priekšsēdētāja vietnieks;
Mūzika:
— Kalniņš Imants Augusta d., dz. 1941. g., Mūzikas biedrības priekšsēdētājs;
— Klotiņš Arnolds Ernesta d., dz. 1934. g., Komponistu savienības sekretārs;
Vēsture:
— Apine Ilga Kārļa m., dz. 1928. g., LVU profesore;
— Virsis Mārtiņš Hugo d., dz. 1959. g., Partijas vēstures institūta līdzstrādnieks;
— Stradiņš Jānis Paula d., dz. 1933. g., akadēmiķis, LPSR ZA Organiskās sintēzes institūta laboratorijas vadītājs;
Socioloģija:
— Laķis Pēteris Pētera d., dz. 1952. g., LVU lietišķās socioloģijas katedras vadītājs;
— Pauliņš Aldis Andra d., dz. 1961. g., Partijas vēstures institūta zinātniskais līdzstrādnieks;
Filozofija:
— Zariņš Vilnis Viļa d., dz. 1930. g., LPSR ZA Filozofijas un tiesību institūta zinātniskais līdzstrādnieks;
Jurisprudence:
— Bišers Ilmārs Oļģerta d., dz. 1930. g., LVU pasniedzējs;
— Plotnieks Andris Ādama d., dz. 1938. g., LVU profesors;
— Bojārs Juris Rūdolfa d., dz. 1938. g., LVU pasniedzējs;
Rūpniecības ekonomika:
— Kalniņš Arnis Antona d., dz. 1935. g., LPSR ZA Zemkopības un ekonomikas ZPI direktors;
— Porietis Jānis Pētera d., dz. 1926. g., LVU politekonomijas katedras vadītājs;
Lauksaimniecība:
— Kauls Alberts Ernesta d., dz. 1938. g., agrofirmas "Ādaži" priekšsēdētājs;
— Lucāns Jānis Pētera d., dz. 1937. g., agrofirmas "Komunārs" priekšsēdētājs;
Ekoloģija:
— Kukaine Rita Aleksandra m., dz. 1922. g. akadēmiķe, LPSR ZA Mikrobioloģijas institūta direktore;
Medicīna:
— Lazovskis Ilmārs Rūda d., dz. 1931. g., Rīgas Medicīnas institūta katedras vadītājs;
— Bočkāns Imants Jura d., dz. 1953. g., LPSR Veselības aizsardzības ministrijas pārvaldes priekšnieka vietnieks;
Teoloģija:
— Rubenis Juris Georga d., dz. 1961. g., luterāņu baznīcas mācītājs;
— Vanags Jānis Miervalda d., dz. 1958. g., luterāņu baznīcas mācītājs;
— Šulcs Juris Edgara d., dz. 1958. g., baptistu baznīcas mācītājs;
Sports:
— Baltiņš Vilnis Friča d., dz. 1942. g., Kinofonda direktors, LOK prezidents;
— Šveica Daina Viktora m., dz. 1939. g., Neorganiskās ķīmijas institūta vecākā zinātniskā līdzstrādniece.
Un ko te tagad piebilst? Varbūt vienīgi to: lai neapvainojas tie, kurus "X stundas" plānotāji neuzskatīja par savas ievērības cienīgiem… Bet biroja slēgtajās sēdēs Maskavas pārstāvji analizēja arī mūsu darbību".
Video: grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija" atvēršana un laikabiedru atmiņas.