Foto: LETA

Lietā par Krievijas telekanāla "TVC" darbinieka Anatolija Kurlajeva iekļaušanu "melnajā sarakstā" spriedums būs pieejams 4.jūnijā, pavēstīja Augstākās tiesas (AT) pārstāve Baiba Kataja.

Uz tiesas sēdi nebija ieradies Kurlajeva pārstāvis, bet, ņemot vērā, ka viņam par lietas izskatīšanas laiku un vietu bija paziņots likumā noteiktajā kārtībā, kā arī viņš bija aicināts nodrošināt cita pārstāvja piedalīšanos tiesas sēdē, AT turpināja un pabeidza lietas izskatīšanu.

Iepriekšējā tiesas sēdē Kurlajeva aizstāvis Oskars Ondrups AT lūdza ļaut viņam iepazīties ar materiāliem, uz kuru pamata iekšlietu ministrs Rihards Kozolvskis (V) lēma par viņa aizstāvamā iekļaušanu "melnajā sarakstā".

Ondrups savu lūgumu pamatoja ar to, ka viņam nav bijusi iespēja iepazīties ar šiem materiāliem, jo tiem ir piešķirts valsts noslēpuma statuss, kas liedz aizstāvim sagatavot profesionālu aizstāvību klientam.

Tiesa nolēma apmierināt aizstāvja lūgumu, norādot, ka viņam pašam ir jāiesniedz dokumenti Drošības policijā.

Uz tiesas sēdi bija ieradies arī prokrieviskais aktīvists Jānis Kuzins, kurš tiesai iesniedza Krievijā izdotu notariāli apstiprinātu izziņu, ka viņš ir Kurlajeva pārstāvis. Kuzins norādīja, ka viņš tiesas procesā vēlas piedalīties kā klausītājs, lai varētu sniegt Kurlajevam informāciju par procesa norisi.

Tiesas sēdes sākumā no Iekšlietu ministrijas un Drošības policijas pārstāvjiem izskanēja aicinājumi sēdi noturēt slēgti, ņemot vērā sensitīvo informāciju, kas var izskanēt lietas gaitā, taču tiesa šo lūgumu noraidīja, skaidrojot, ka nav nepieciešams padarīt visu procesu par slēgtu, taču sēdes, kurās tiks skatīta ierobežotas pieejamības informācija, tiks pasludinātas par slēgtām.

Jau ziņots, ka šogad 2. janvārī Valsts robežsardzes (VRS) amatpersonas Rīgā aizturēja Krievijas pilsoni Kurlajevu, kurš iekļauts iekšlietu ministra veidotajā to personu sarakstā, kurām ir liegums ieceļot Latvijā. Krievijas televīzijas darbinieks tās pašas dienas vakarā likumā noteiktajā kārtībā izraidīts no Latvijas.

4.janvārī imigrācijas kontroles laikā aizturēta arī Kurlajeva dzīvesbiedre, Krievijas pilsone Olga Kurlajeva, kura arī ir iekļauta to personu sarakstā, kurām ir liegums ieceļot Latvijā. Kurlajeva strādājot par korespondenti Krievijas mediju grupā "VGTRK Media Group", kas uztur televīzijas kanālus "Rossija". Arī viņa tika izraidīta no Latvijas.

TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka Olga Kurlajeva plānoja gatavot filmu par Latviju, un tās galvenā varone, visticamāk, būtu bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Latvijas Iekšlietu ministrija nekomentē iemeslus, kāpēc abi iekļauti "melnajā sarakstā". Pats Kurlajevs sociālajos tīklos tika ievietojis fotogrāfiju ar 2015. gada 5. augusta lēmumu par viņa iekļaušanu Latvijai nevēlamo personu sarakstā, kurā norādīts, ka Iekšlietu ministrija 2015. gada vasarā no Drošības policijas saņēmusi atzinumu, ka Kurlajeva aktivitātes "rada apdraudējumu Latvijas Republikas drošībai".

Krievijas televīzijas darbinieks komentāros pie šī ieraksta atzīmējis, ka lēmums par viņa iekļaušanu "melnajā sarakstā" sekojis pēc kādas 2015. gadā tapušas filmas par NATO.

Kurlajevs pats tika atzīmējis un arī fotogrāfijas viņa profilā sociālajos tīklos apliecina, ka viņš arī pēc iekļaušanas "melnajā sarakstā" ir viesojies Latvijā un nav ticis izraidīts. Kozlovskis pieļāva, ka Latvijā Kurlajevs iekļuvis no kādas citas Šengenas zonas valsts, kurā viņam nav liegts uzturēties.

Latvijas Imigrācijas likums paredz, ka iekšlietu ministram ir tiesības ieceļošanas aizlieguma sarakstā jeb "melnajā sarakstā" iekļaut personas, pamatojoties uz kompetentas tiesībsargājošās iestādes atzinumu.

Ministrs, piemēram, var iekļaut personu sarakstā, ja ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, rada draudus valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai vai arī ārzemnieks izdarījis smagu noziegumu. Iekšlietu ministra pieņemtais lēmums ir administratīvs akts. Lēmums ir pārsūdzams Augstākajā tiesā. Ja tas balstās uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūtu informāciju, lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!