Patlaban esot skaidrs, ka ugunsgrēkā cietušo telpu atjaunošanai varētu būs nepieciešamas aptuveni trīs nedēļas. Telpu kosmētiskais remonts, pēc pašvaldības vadītāja teiktā, varētu izmaksāt aptuveni 30 000 eiro. Pārējiem tēriņiem, kas saistīti ar logu nomaiņu, signalizācijas sistēmas atjaunošanu, cilvēku izmitināšanu un citiem izdevumiem, varētu būt nepieciešami vēl 20 000 līdz 30 000 eiro.
Ugunsgrēkā cietušo ģimeņu locekļi ir tikuši saaicināti kopā Sociālās palīdzības centrā, kur sociālā dienesta speciālisti, izvērtējot katru ģimeni, saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem par pabalstiem ārkārtas apstākļos ir izmaksājuši ģimenēm tā saucamo "kabatas naudu", kas paredzēta neatliekamiem tēriņiem.
Patlaban 24 cilvēki, kuru mājokļi cieta ugunsgrēkā, ir izmitināti Ogres kursu bāzē, pārējie - Skolas ielā 7 citās istabiņās, vēl daļa cilvēku mitinās pie radiniekiem un draugiem, bet arī šiem cilvēkiem, ja būtu tāda nepieciešamība, pašvaldība spētu nodrošināt pajumti.
Tā kā ēka, kurā izcēlās ugunsgrēks, ir liela un sastāv no vairākiem blokiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, policija, sabiedriskais centrs un centrs personām ar īpašām vajadzībām turpina darboties ierastajā kārtībā. Ugunsgrēka skartajā blokā, kur atrodas pašvaldības īres dzīvokļi, turpina darboties arī trešais un piektais stāvs, skaidroja Čudars.
Jau ziņots, ka ēkā Salaspilī, kurā atrodas vairākas valsts un pašvaldības institūcijas, naktī uz svētdienu izcēlās ugunsgrēks, kurā bojā gājuši trīs cilvēki.
Valsts policija saistībā ar notikušo ir sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma nodaļas par noziegumiem pret personas veselību. Policija neizslēdz, ka ugunsgrēks izcēlies smēķēšanas rezultātā, taču precīzs nelaimes iemesls tiks skaidrots ekspertīzēs.
Labklājības ministrija laikrakstam "Diena" norādījusi, ka, tiklīdz tiks saņemti zaudējumu aprēķini no Salaspils domes, tos virzīs izskatīšanai valdības sēdē. Pagaidām plānots, ka valdība par to varētu lemt nākamo otrdien, 26.aprīlī. Valdība varētu segt daļu no zaudējumu summas.
Arī pilsētas domes vadītājs norāda, ka valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem segs to izdevumu daļu, kas pašvaldībai būs apgrūtinoša. Čudars neprognozēja, cik liela būs šī daļa, taču norādīja, ka katra pašvaldība uztur rezerves fondu, jo apzinās, ka vienmēr var būt situācija, kad vajadzēs naudu. "Jebkurš labs saimnieks tā dara. Mēs šo summu jebkurā gadījumā esam spējīgi dzēst no sava budžeta, bet, protams, valsts atbalsts svarīgs arī no kopējas solidaritātes viedokļa," paudis Čudars.
