Ja jautājumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā varētu atrisināt ar Nacionālās apvienības (NA) aiziešanu no valdības, apvienība to apsvērtu, pirmdien laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" publicētā intervijā norāda NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Dzintars skaidro, ka iespēja vērsties Satversmes tiesā (ST) tika izskatīta ar mērķi, lai nākotnē lēmumus par bēgļiem pieņemtu parlaments, tāpēc NA vispirms centīsies to panākt likumdošanas ceļā, bet, ja tas neizdosies, izvērtēs dažādu iespējamo ST sprieduma variantu riskus.
"Bet NA neplāno gāzt valdību kaut vai tāpēc, ka neviens cits valdības modelis nenodrošina citu iznākumu bēgļu lietā. Ja būtu kaut mazākā cerība, ka, mums aizejot no valdības, bēgļu jautājumu varētu atrisināt citādāk, mēs to izmantotu, bet pašlaik redzam, ka situācija var tikai pasliktināties," viņš skaidro.
Pēc Dzintara teiktā, bēgļu jautājums NA ir pietiekami būtisks, un, ja to varētu atrisināt ar aiziešanu no valdības, apvienība šādu soli apsvērtu, taču politika neesot viens jautājums un pašlaik iespēja aiziet no valdības netiek apsvērta.
"Mums ir diezgan liela pārliecība, ka bez mums valdībā iztikt būtu grūti un arī citai koalīcijai, ņemot vērā Reģionu apvienības un Sudrabas partijas līdzīgo nostāju bēgļu jautājumā, nebūtu vieglāk sastrādāties," viņš min.
"Bet nedomāju, ka bēgļu jautājums būs iemesls valdības sastāva maiņai - tā notiks tādā gadījumā, kā tas bieži ir bijis, kad kādām personām būs jāapmierina savas varas ambīcijas," vērtē Dzintars.
NA attieksme pret 250 bēgļu uzņemšanu neesot panika, jo ir jāpieņem kvalitatīvs lēmums, apzinoties visus riskus, ar kādām problēmām sastopas citas valstis, kas Latvijā varētu izpausties krietni lielākā apmērā.
Dzintars norāda - Latvijas īpašo stāvokli nosaka tas, ka valsts jau pašlaik netiek galā ar kultūras un iekšējo politisko un sociālo mērķu pretrunību, un 270 tūkstoši pilsoņu ir gatavi balsot par divām valsts valodām.
"Atverot Pandoras lādi, radām jaunas problēmas jomā, kurā Latvija jau šobrīd ir vāja," uzsver Dzintars.
Jau vēstīts, ka valdība ārkārtas sēdē vienojusies atbalstīt Iekšlietu ministrijas projektu, ar kuru Latvijai paredzēts divos gados uzņemt 250 bēgļus.
Latvijas pastāvīgā pārstāve Eiropas Savienībā (ES) Ilze Juhansone iepriekš skaidroja, ka uzņemtie bēgļi Latvijā paliks vairākus gadus - šie cilvēki saņems uzturēšanās atļauju, kas paredz, ka viņi dzīvo un uzturas valstī, kur saņēmuši šo atļauju. Līdz ar to bēgļi varēs ceļot ES ietvaros, taču pamatuzturēšanās vieta būs tā valsts, kas izsniegusi uzturēšanās atļauju.
