Kā skaidroja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V), šī gada janvārī ceļu uzturēšanai izlietoti septiņi miljoni eiro, un, ja laika apstākļi saglabāsies mainīgi, valdībā papildu pasākumiem būs jāprasa papildu līdzekļi. Kopumā šim mērķim gadā atvēlēti 60 miljoni eiro.
Kopumā janvārī uz Latvijas ceļiem bojā gājuši 22 cilvēki. Matīss uzsvēra, ka avārijās galvenokārt tiek vainots ceļu stāvokli, lai gan ne vienmēr tas tā ir. Piemēram, statistika liecina, ka Latvijā braukšanas ātrums uz ceļiem ir vienāds kā vasarā, tā ziemā, un tas liecinot, ka nav atbildīgas pieejas ceļu satiksmes drošībai.
CSDP sēdē nolēma no februāra sākt padziļinātu avārijas cēloņu analīzi, kurā iesaistīsies arī uzņēmums "Latvijas Valsts ceļi". Šī iemesla dēļ arī plānots, ka Valsts policija sniegs GPS datus par ceļu satiksmes negadījuma notikuma vietu. Tāpat plānots slēgt jaunu vienošanos starp "Latvijas Valsts ceļiem" un Valsts policiju par sadarbību un operatīvās informācijas sniegšanu. LVC plāno arī palielināt laika apstākļu staciju skaitu no 59 līdz 120, kas kopumā izmaksātu ap trīs miljoniem eiro. Tādējādi iecerēts uzlabot ceļa stāvokļa datu analīzi.
Tā kā būtisks instruments autovadītāju uzvedības koriģēšanai ir fotoradari, tiek domāts gan par tādu fotoradaru iegādi, kas fiksē vidējo braukšanas ātrumu konkrētā ceļa posmā, gan arī par policijas auto aprīkošanu ar ātruma mērierīcēm.
Tāpat CSDD un Valsts policija plāno jau tuvākajās nedēļās veikt pastiprinātus reidus, lai vērtētu auto tehnisko stāvokli, īpaši riepām.
Administratīvo pārkāpumu kodeksā iecerēts noteikt stingrākas prasības par ātruma pārsniegšanu, šis priekšlikums gan vēl 3.lasījumā jāapstiprina Saeimai.
Matīss arī norādīja, ka šā gada janvārī ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) un bojā gājušo skaita pieaugumu sekmējis daudzu apstākļu kopums, tostarp autovadītāju braukšanas prasme, automašīnu tehniskais stāvoklis, mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku attieksme pret ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, kā arī ceļu uzturēšanas apstākļi.
Valsts policijas sniedza pārskatu par 2014.gada negadījumiem, kuros bojā gājuši cilvēki, no tiem 70% uzbraukumu gājējiem notika diennakts tumšajā laikā. Šā gada janvārī notikušo CSNg veicinošie faktori bija dažādi - nepastāvīgie laika apstākļi, nepareizi izvēlēts ātrums, ceļu uzturētāju nesavlaicīga reaģēšana uz mainīgajiem ceļa apstākļiem, atstarojošo elementu neesamība gājēju apģērbā, brauktuves šķērsošana tam neparedzētā vietā, kā arī satiksmes dalībnieku nihilistiskā attieksme pret normatīvo aktu prasību ievērošanu.
CSDP sēdē klātesošie tika informēti, ka Iekšlietu ministrija kopīgi ar Satiksmes ministriju sniegs papildu priekšlikumus likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" 3.lasījumam attiecībā uz naudas sodu palielināšanu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, kā arī attiecībā uz gājēju atbildības palielināšanu par pārkāpumiem ceļu satiksmē.
VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) uzdots pilnveidot transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates procedūru, veicot pastiprinātu transportlīdzekļu vadāmības kontroli un riepu stāvokļa pārbaudi.
Kā ziņots, šodien notika Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēde, kuras laikā uzklausīja atbildīgo institūciju ziņojumus par situāciju ceļu satiksmes drošībā ziemas periodā, kā arī notika konkrētu priekšlikumu apspriešana tās uzlabošanai.
Padomes sēdē atbildīgās institūcijas par autoceļu uzturēšanu - VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs" (LAU) un VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) - sniedza'informāciju un analīzi par ceļu uzturēšanu ziemas sezonā, kā arī turpmāk veicamo, lai operatīvi nodrošinātu valsts autoceļu uzkopšanu ziemas sezonā.
CSDP priekšsēdētājs ir satiksmes ministrs, padomes priekšsēdētāja vietnieks - iekšlietu ministrs. Sēdē piedalīsies pārstāvji no Satiksmes, Iekšlietu, Finanšu, Izglītības un zinātnes, Veselības ministrijām, VAS "Ceļu satiksmes direkcija", VAS "Latvijas Valsts ceļi", VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs", Valsts policijas, kā arī nevalstiskajām organizācijām un citām institūcijām.
