Sistēma izmaksāja 700 000 eiro un nauda tas izveidei ņemta no Eiropas fondiem. Tomēr, nu izrādās, ka sistēma ir kļūdaina, un VMD darbiniekiem tagad pašiem jādomā, kā jauno sistēmu piemānīt, lai neapstātos darbi mežā.
Raidījums secina, ka sistēmas kļūdas izjutīs tūkstošiem mežu īpašnieki, jo tās var apturēt darījumus ar meža zemēm, arī Eiropas maksājumi par aizsargājamajām teritorijām un mežaudžu kopšanu mainīsies. Līdz šim nevienam vēl nav skaidrs, cik nopietnas sekas būs kļūdainajai informācijas sistēmai.
Problēmas cēlonis esot tas, ka Valsts meža dienests jaunajai sistēmai par pamatu ir ņēmis Valsts zemes dienesta veidoto digitālo kadastra karti. Tā ir neprecīza. Kartē visi zemes gabali ir atzīmēti, bet robežas starp tiem var nebūt precīzas. Ticamas tās ir tikai tajās vietās, kur veikta uzmērīšana ar GPS ierīcēm, katram robežstabam nosakot ģeogrāfiskās koordinātes.
Deviņdesmitajos gados zemi ierādīja mērnieks, kas ar lauku cirkuli vai vienkārši soļiem nomērīja attālumus no vienas kupicas līdz otrai. Robežstabiem nenoteica koordinātas un precizitāte kliboja, bet citu iespēju nebija. Tikai divtūkstošajos gados uzmērīšanā sāka izmantot mērinstrumentus, kas noteica precīzas koordinātas. Valsts meža dienestam bija zināms, ka kadastra karte daudzviet nav precīza, tomēr tas dienestu nav atturējis to izmantot savas datu bāzes pamatā, norāda raidījums.
VMD uzver, ka arī līdz šim dienests esot saskāries ar neskaidrām īpašumu robežām, tāpēc arī jaunā situācija neesot nekas neparasts. Problēmas esot zināmas, un tuvākajā laikā sadarbībā ar Zemes dienestu tās risināšot.
Raidījums gan norāda, ka tas, kas notiks ar meža zemju pārdošanas darījumiem un nodokļiem skaidrības nav. Arī mežziņi meža īpašniekiem nekādus padomus nespēj dot. Šobrīd izskatās, ka daudzos gadījumos vienīgā iespēja izvairīties no neskaidrībām, būs veikt precīzo uzmērīšanu. Tad dati robežu plānos un Meža reģistra sakritīs.
To vēlētos arī valsts iestādes, tomēr tās nevar īpašniekus piespiest, jo uzmērīšana maksā tūkstošus. Turklāt, ja vairāki desmiti tūkstošu mežu īpašnieku pasūtītu precīzo uzmērīšanu, mērnieki to nespētu izdarīt pat piecu vai desmit gadu laikā.