Jaunie Saeimas deputāti, kuri šogad pirmo reizi piedalījās valsts budžeta izskatīšanā, bieži vien pat nezina, par ko balso, pēc tradicionālās aptaujas veikšanas secina raidījums "LNT Ziņu TOP 10".
Šī bija pirmā budžeta izskatīšana 35 deputātiem. Lai gūtu priekšstatu, kādas ir viņu zināšanas, lemjot par nākamā gada valsts budžetu, raidījums aptaujāja 12 jaunos deputātus, divus no katras partijas.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz jauno deputātu zināšanās atklājās pamatīgi robi - pareizi atbildēt uz visiem jautājumiem nespēja neviens, norāda raidījums.
Grūtības viņiem sagādāja jautājums par budžeta pamatskaitiļiem, ieņēmumiem un izdevumiem, kas attiecīgi būs 7,3 miljardi un 7,5 miljardi eiro. Lai gan lielākā daļa atbildēja vairāk vai mazāk precīzi, trīs no 12 aptaujātajiem sniedza kļūdainas atbildes.
"Ciparos, jūs jautājat? Miljardi. Ja es nemaldos, 23," minējis Valdis Skujiņš (ZZS). Savukārt Mārtiņam Šicam (LRA) prātā grozījušies vien tādi skaitļi kā "790, 767, 798". Minējumus izteikusi arī parlamenta jaunpienācēja Janīnai Kursītei (V): "Uzreiz tā nepateikšu, es atvainojos, bet ir pāri 300, man liekas, miljoni, nē, bet, nu, ļoti liels skaitlis, tiešām."
Atsevišķi deputāti vispār nespēja atbildēt uz svarīgāko jautājumu par budžetu, norāda raidījums. Ringolds Balodis (NSL) to attaisno ar faktu, ka nācies strādāt naktī, lai varētu piedāvāt loģiskus priekšlikumus budžetam. "Teikšu, kā ir - tad mums jāprasa, teiksim, frakcijā jāieskatās dokumentos. Es jums nepateikšu precīzus ciparus," raidījumam teicis Balodis.
Silvija Šimfa (NSL) atzinusi, ka nav uz cipariem paskatījusies, bet Regīna Ločmele-Luņova (S) tos neesot varējusi atcerēties.
Vājas ir arī aptaujāto zināšanas par budžeta deficītu, secina raidījums. Nekļūdīgu atbildi sniedza vien četri deputāti, no kuriem visprecīzāk atbildēja Armands Krauze (ZZS), norādot, ka 2015.gadā tas būs 1%, bet pēc tam samazināsies. Vēl pāris aptaujāto atbildes neesot bijušas tālu no patiesības, bet bijuši arī tādi, kuri aizšāvuši pilnīgi greizi vai vienkārši klusējuši.
Zenta Tretjaka (S) minējusi, ka budžeta deficīts būs 7% vai varbūt pat vairāk, savukārt Šimfai atzinusi, ka "nu tagad es izskatīšos pavisam neglīti".
Pilnīgi neviens no 12 aptaujātajiem nespēja precīzi atbildēt, kāda ir iekšzemes kopprodukta pieauguma un inflācijas prognoze, ko ņem vērā, veidojot budžetu. Gandrīz visi spēja nosaukt minimālās algas apmēru un zināja faktu, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 80% saņem pašvaldības, bet 20% - valsts.
Taču, kāda tieši nākamgad būs IIN likme, atkal izrādījās sarežģīti atbildams jautājums, norāda raidījums. Seši aptaujātie atbildēja precīzi, proti, ka tas ir 23%. Daļa atbildēja gandrīz pareizi, bet vēl daļai nebija priekšstata par attiecīgo likmi. Piemēram, deputāte Šimfa, vaicāta par IIN likmi, nodevusies pārdomām: "75? Man jau galva iet riņķī. Nu jūs mani pārsteidzāt pilnīgi. Neapliekamais minimums bija 75. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Nē, es nevaru."
Politoloģe Iveta Reinholde raidījumam norādījusi, ka opozīcijai, ja tā vēlas kaut ko mainīt budžeta veidošanas procesā, detalizēti jāpārzina katrs cipars budžetā un jāpiedāvā konstruktīvi risinājumi. "Bļaut ir viegli, bet, lai bļautu, ir jābūt arī argumentācijai," "LNT ziņu TOP 10" norādījusi Reinholde.
