9. jūnijā oficiāli sākās priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Līdz ar to spēkā stājās dažādi aģitācijas ierobežojumi politiķiem, kā arī reklāmas tēriņus sāka uzskaitīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Šogad politisko partiju limits reklāmām ir nedaudz virs 533 tūkstošiem eiro.
Portāls "Delfi" vērsās pie visām partijām, kuru atbalsts sabiedrībā saskaņā ar publiski pieejamiem socioloģisko aptauju datiem pēdējā laikā vismaz vienā mēnesī pārsniedzis 1%, lai uzzinātu, kā politiķi medīs vēlētāju balsis.
Pie varas esošie nesnauž
Šobrīd budžets, kas atvēlēts Nacionālās apvienības (NA) partijas priekšvēlēšanu kampaņai, patlaban esot ļoti aptuvens, atzīst NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Tā ir partijas prognoze un nav balstīta konkrētos ziedojumos, ka politiskais spēks saņēmis. "Tā ir tā summa, ar ko mēs ceram strādāt. Tie ir ap 100 000 eiro. Tā kā es domāju, ka kampaņa ir salīdzinoši pieticīga, tāpat kā tas ir bijis citās vēlēšanās," atklāja Dzintars.
Runājot par vēlētāju sasniegšanu un informēšanu, it īpaši vēl neizlēmušo un to, kuri nemaz negrasās piedalīties vēlēšanās, Dzintars norāda, ka partija ir izpētījusi, kas ir otrās izvēles, kuras vispār var sasniegt un kuras ir gatavas par NA nobalsot. Izpētīts arī, ar kurām partijām ir zināma pārklāšanās. Pie tā arī partija strādās, bet tajā pašā laikā nevarētu teikt, ka tas kampaņā būs ārkārtīgi liels akcents.
"Mēs vēlamies strādāt pēc principa, ka esam maksimāli atklāti un tās vērtības, kas ir mūsu vērtības, tās arī tās ir. Mēs ar tām neeksperimentējam, mēs nemēģinām uzminēt, kas tajos 30% atrodas, lai kā īpaši pielāgotos. Mēs esam tādi, kādi esam, un var atbalstīt tās lietas vai ieceres, vai neatbalstīt, bet ir kāda skaidrība un noteiktība. Līdz ar to mūsu taktika būs neatkarīga no auditorijas, pēc iespējas precīzāk informēt par to, ko mēs esam izdarījuši," norādīja Dzintars.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs, 12. Saeimas deputāts Armands Krauze atklāj, ka jau tagad savienība aktīvi tiekas ar vēlētājiem. Tieši tikšanās klātienē ir viena no prioritātēm. Tāpat kā pirms citām vēlēšanām arī pirms šīm ZZS atbalstīs dažādus publiskos pasākumus, tostarp būs nu jau par tradīciju kļuvušie ZZS pirmsvēlēšanu koncerti.
ZZS izdos arī savas informatīvās avīzes. Viens metiens jau bijis. "Šinī gadījumā gan bija viena uz visu Latviju. Tagad mēs fokusēsimies, katrs vēlēšanu apgabals savu avīzi izdos. Būs jau tāda detalizētāka informācija, kur mēs uzrunāsim tieši konkrētā reģiona vai novada ietvaros cilvēkus," stāsta Krauze.
Tāpat ZZS priekšvēlēšanu laikā reklamēsies radio, taču televīzijā, visticamāk, nē. ZZS arvien aktīvāki paliek sociālajos tīklos, iezīmē ZZS līderis. Uz tiem tiek likts arvien lielāks uzsvars.
Krauze smej, ka priekšvēlēšanu aģitācijas izmaksu griesti ir "ļoti pietiekami" un par to savienībai satraukuma nav. ZZS būs gan centrālā kampaņa, gan īpaši pielāgota kampaņa katram vēlēšanu apgabalam. "Šie līdzekļi, ņemot vērā limitus, kas noteikti, ir saplānoti pa apgabaliem. Te ir jautājums: cik daudz katrs apgabals izmantos," spriež ZZS līderis.
"Vienotības" preses sekretārs Sandris Sabajevs norāda, ka par tematiskajiem uzsvariem vēlēšanu kampaņā partiju biedri diskutēs apvienības sanāksmē šo sestdien.
Sabiedrības uzrunāšanai priekšvēlēšanu laikā partiju apvienība "Jaunā Vienotība" izmantos gan tiešās tikšanās ar vēlētājiem, gan sociālos tīklus, gan arī visus tradicionālos priekšvēlēšanu kampaņu saziņas veidus.
Izmaksas par vēlēšanu kampaņas aktivitātēm noteikti nepārsniegs partiju apvienībai noteikto limitu, apliecina Sabajevs.
Opozicionāri – aci pret aci ar vēlētājiem
"No sirds Latvijai" (NSL) valdes priekšsēdētāja un 12. Saeimas deputāte Inguna Sudraba atzīst, ka NSL svarīgi maksimāli atrast visus veidus, kā uzrunāt cilvēkus, kuri nenāk uz pasākumiem un kuri nav atrodami sociālajos tīklos. "Manuprāt, svarīgākais ir meklēt ceļus tiešajam kontaktam ar to sabiedrības daļu, kura šodien ir pilnīgi vienaldzīga par valstī notiekošo, vai kura negrib neko dzirdēt un iesaistīties. Ir jārunā, jāstāsta, kāpēc ir svarīgi interesēties par to, kas notiek Latvijā. Citādi lēmumi, kādi tikuši pieņemti, tiks pieņemti tādā pašā ceļā arī turpmāk," saka Sudraba.
NSL aktivitātes paredz arī cilvēku laukos uzrunāšanu. Sudraba uzskata, ka jāpārvar cilvēkos sapratnes trūkums vai primitīvā uztvere, kas nāk no skaļiem virsrakstiem un lozungiem, par valstī notiekošo. Kopumā process – došanās pie cilvēkiem lauku reģionos – notiekot visu laiku, jo partija reģionos ir pārstāvēta un tās biedri darbojas un tiekas ar cilvēkiem, kā arī izplata informāciju savos sociālajos tīklos. "Mēs ejam vairāk ar pārliecību, ka nevis iztērētā nauda un izlīmētie plakāti dod efektu, bet parādīt, ka ļoti svarīgi ir meklēt pēc iespējas vairāk tiešo kontaktu ar cilvēkiem," nosaka Saeimas deputāte, konkrētu vai aptuveni partijas budžetu neminot.
Arī "KPV LV" lielu akcentu liks uz tikšanos ar potenciālajiem vēlētājiem. Kā atklāj "KPV LV" valdes līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš politiskā spēka plānos ir apmeklēt un tikties ar cilvēkiem ne tikai ar visās Latvijas pilsētās, bet arī visos 119 novados.
Partijas ieskatā galvenais ir uzrunāt pensionārus. Latvijā ir teju 600 tūkstoši pensionāri un liela daļa no viņiem vēlēšanās nepiedalās. "Mans uzdevums ir izdarīt tā, lai viņi pieceltos tajā datumā augšā un aizietu nobalsot," pauž parlamentārietis.
Jau tagad partijas biedri aktīvi dodas pie vēlētājiem reģionos un ne tikai. Pagājušajā nedēļas nogalē "KPV LV" devās uz Angliju, plānots apmeklēt arī Īriju un Skotiju. Deputāts atzīst, ka ārvalstu vēlētāji partijai ir ļoti svarīgi.
Aktīvi tiek un tiks izmantotas iespējas internetā, tostarp sociālajos tīklos. Ņemot vērā pēdējā laika notikumus, tostarp "KPV LV" premjera amata kandidāta Alda Gobzema tiešā ētera pamešanu LTV, deputāts pieļauj, ka sabiedriskajos medijos bez pirmsvēlēšanu debatēm partijai nenonākt. Priekšvēlēšanu kampaņas budžets varētu būt 50-60 tūkstošus eiro liels. Daļa finansējuma partijai gan vēl būs jāpiesaista caur ziedojumiem, biedru naudām. "Mēs mēģināsim maksimāli efektīvi šo naudu likt lietā un darīt tā, lai cilvēki mūs pamana," uzsver "KPV LV" līderis.
Arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) tēriņi priekšvēlēšanu aktivitātēm "griestus" nesasniegs. Apvienībai priekšvēlēšanu laika pasākumu plāns ir izstrādāts, taču konkrēta summa tam nav atvēlēta. LRA cer vēl piesaistīt finansējumu. LRA frakcijas vadītāja Nellija Kleinberga pieļauj, ka apvienības programmas publicēšana mudinās atsaukties atbalstītājus.
Kleinberga uzskata, ka vispareizākais veids ir doties pie vēlētājiem uzrunāt viņus klātienē. Bez tikšanās reizēm partija atgādinās par sevi, izplatot avīzes un reklāmas skrejlapiņas, reklamējoties sociālajos medijos. Tāpat, ja finanses ļaus, tiks izmantotas arī vizuālas reklāmas.
"Nu nav mums tāda plānota grandioza kampaņa, mēs jau teicām, ka mūsu ziedotāji ir ļoti pieticīgi," atzīst LRA frakcijas vadītāja. "Mēs paši daudz ziedojam kā partijas biedri. Cik vispār katram ir daudz vai maz. Mums šķiet daudz, kādam tas šķiet maz," turpina politiķe.
Lai gan nenoliedzami priekšvēlēšanu cīņā apvienībai jābūt skaļai un ieraugāmai, ir jāietur saprātīga robeža, skaidro Kleinberga. Viņa cer, ka vēlētājs vērtēs LRA padarīto četru gadu laikā: "Mēs uzskatām, ka vēlētājs ir pietiekami gudrs. Un arī ceram, ka vērtē mūsu darbu šo četru gadu laikā, ko mēs esam darījuši. Protams, mums kā opozīcijas partijai ir bijis grūti kaut ko panākt, tā ir cita lieta. Koalīcijas līgums to tā vienkārši laist cauri tam sietam."
Tikmēr "Saskaņas" valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs vien norāda: "Ar visiem partijas priekšvēlēšanu tēriņiem varēs iepazīties pēc attiecīgo atskaišu iesniegšanas KNAB."
Tradicionālie mediji piekāpjas sociālajiem tīkliem
Saeimā nepārstāvētās partijas savās kampaņās vairāk fokusēsies uz tiešo komunikāciju ar vēlētāju gan tiekoties ar cilvēkiem klātienē, gan izmantojot sociālos tīklus, bet par kopējo budžetu, ko atvēlēt visiem pasākumiem, tāpat kā lielākā daļa Saeimā esošās partijas runā nelabprāt.
Latvijas Krievu savienības (LKS) biedrs un Eiropas Parlamenta deputāts Miroslavs Mitrofanovs portālam "Delfi" norāda, ka partija izmantos visus kanālus, tostarp tradicionālos, taču šī iespēja esot diezgan ierobežota. "Mēs neesam tik bagāta partija, lai tērētu daudz naudu televīzijas reklāmām. Galvenais uzsvars būs uz tikšanos ar cilvēkiem klātienē, un, protams, sociālie tīkli," atklāj eiroparlamentārietis. Viņš gan norāda, ka šoreiz partija neesot tik bezcerīgā situācijā, kādā tā bija pirms četriem vai astoņiem gadiem. "Tad tradicionālie mediji bija svētki priekš mums, bet toreiz sociālie tīkli nebija tik attīstīti kā pašreiz," atceras Mitrofanovs. No viņa teiktā var noprast, ka nopirkt tradicionālajos medijos reklāmu partijai pirms 11. Saeimas un 12. Saeimas vēlēšanām bijis grūti. Taču tagad viņiem esot krietns draugu un sekotāju pulks sociālajos tīklos.
Nākotnē partija raugoties cerīgi – ka kampaņu veiksmīgi izdosies noslēgt un nodrošināt pārstāvniecību nākamajā Saeimā. Vaicāts, par kādu naudas summu varētu būt runa veiksmīgai kampaņai, Mitrafanovs norāda, ka patlaban to pateikt esot grūti, jo partija vēl nav sākusi vākt līdzekļus no vienkāršiem atbalstītajiem. Skaidri zināms, ka tie nebūs 100 000 eiro. Drīzāk – desmiti tūkstoši.
"Negribētu atklāt partijas priekšvēlēšanu kampaņai plānoto budžetu, taču pārsvarā tas ir no partiju biedru iemaksātajiem līdzekļiem," portālam "Delfi" saka JKP līderis Jānis Bordāns. Arī Saeimas vēlēšanu kampaņa JKP būs līdzīga kā pirms pērn notikušajām pašvaldību vēlēšanām. JKP dosies pie cilvēkiem. Rīgā – uz mikrorajoniem. Plānoti arī partijas izbraukumi uz reģioniem, kur reģionālo nodaļu biedri un partijas līderi runās par aktuālajiem jautājumiem.
Runājot par tiem cilvēkiem, kas vēl nav izlēmuši par ko balsot vai vispār neplāno piedalīties vēlēšanās, Bordāns min piemēru, ka Rīgā pašvaldību vēlēšanās opozīcijas partijām pietrūcis vien divi līdz trīs tūkstoši balsu. "Mērs būtu cits un dzīve Rīgā būtu pilnīgi citādāka," nosaka Rīgas domes deputāts, piebilstot, ka ir 100% pārliecināts, ka identiska situācija būs Saeimas vēlēšanās. "Valdība bez Zaļo un zemnieku savienības un "Saskaņas" ir iespējama, ja cilvēki aiziet un nobalso," uzsver Bordāns.
JKP līderis uzskata, ka nepieciešams balsot arī par jaunajiem spēkiem un sejām, kas startē vēlēšanās, jo tas ir radošais potenciāls un jauna paaudze, kas var nomainīt vecos, kas "ir aizsēdējušies". "Vēlētājiem viņi ir jāievēl. Jābūt drosmīgiem," saka Bordāns, papildinot, ka šobrīd valsti apdraud iekšējās bailes no pārmaiņām.
Runājot par statistikas datiem, JKP līderis pauž neizpratni, kāpēc sabiedriskie mediji izmanto tikai SKDS datus, kuri neatspoguļo reālo situāciju. Piemēram, pirms pašvaldības vēlēšanām 2017. gada maija sākumā SKDS prognozēja JKP Rīgā 3,6%, savukārt socioloģisko pētījumu kompānija "Norstat" 2017. gada maija sākumā partijai prognozējusi 8,9%, bet rezultātā partija savāca 13,5%."Ja tas tiek darīts godīgi un neatkarīgi, un nesagrozot datus, tad sabiedriskās aptaujas var veikt," norāda politiķis, taču labāk iesaka cilvēkiem nepaļauties uz aptauju datiem un balsot par to, ko grib.
Partiju apvienība "Attīstībai/Par!" ir viena no partijām, kas uzsāka aktīvu vēlēšanu kampaņu jau maijā, tātad pirms oficiālā kampaņas sākuma datuma. "To darījām tādēļ, lai vairotu atpazīstamību un iepazīstinātu ar saviem cilvēkiem un idejām. Mūsu apvienība ir jaunpienācējs Latvijas politikā, tādēļ mums jāpieliek pūles, lai izstāstītu par mūsu politisko redzējumu vēlētājiem. Mēs esam vienīgā reālā alternatīva esošajai varai, cilvēkiem par mums ir jāuzzina, lai 6. oktobrī spētu izdarīt izsvērtu izvēli," portālam "Delfi" pauž viens no partiju apvienības līderiem Daniels Pavļuts, norādot, ka pirmais kampaņas posms izmaksājis vairākus desmitus tūkstošu eiro. Pilns pārskats būs iegūstams no KNAB apkopotajiem datiem.
"Attīstībai/Par!" plāno novirzīt kampaņai vērā ņemamus līdzekļus, bet nekādā gadījumā nepārkāpjot noteiktos kampaņas finansēšanas ierobežojumus. Precīzs budžets šobrīd nav zināms, tas būs atkarīgs no ziedotāju atbalsta. Papildus Pavļuts norāda, ka ziedotāji primāri partiju biedri, jo šobrīd partijām nav nekāda administratīvā resursa un vēlētu amatu. Tomēr jau tagad esot zināms, ka kampaņas budžets pārsniegs 100 000 eiro.
Runājot par pašu kampaņu, politiskais spēks norāda, ka tā būs aktīva un redzama. "Tuvāk vēlēšanām ceram turpināt reklāmas kampaņu plašsaziņas līdzekļos, būsim aktīvi aģitējot visā Latvijas teritorijā, dodoties pie vēlētājiem," norāda Pavļuts. Viņš uzsver arī digitālās vides būtisko nozīmi, jo liela daļa apvienības potenciālu vēlētāju ir gados jaunāki cilvēki. "Kā līdz šim, runāsim par jautājumiem, kas ir nozīmīgi visai sabiedrībai – pieejamu veselības aprūpi, izcilu izglītību, taisnīgiem nodokļiem," pauž Pavļuts.
Vaicāts par idejām, kā uzrunāt tos vēlētājus, kas vēl nezina par ko balsot vai neplāno piedalīties vēlēšanas vispār, Pavļuts atklāj, ka viņa pārstāvētā partiju apvienība patlaban nav plānojusi atsevišķu kampaņu, lai mobilizētu šos vēlētājus. Tomēr aktīvs darbs digitālajā vidē sekmēs jaunās vēlētāju paaudzes politisku iesaistīšanos un piedalīšanos vēlēšanās. "Mūsu galvenais uzdevums ir radīt reālu, modernas un taisnīgas politikas alternatīvu tiem eiropeiski orientētajiem vēlētājiem, kas ir vīlušies esošajā politiķu paaudzē un kuriem šobrīd nav par ko balsot. Šādu cilvēku šobrīd ir ap 30% no balsstiesīgajiem vēlētājiem. Tā ir mūsu mērķauditorija – tie ir cilvēki, kas seko politiskajiem notikumiem un atbildīgi izturas pret savu balsi. Mēs piedāvāsim viņiem modernu politiku un jaunu politiķu paaudzi – tas atspoguļosies gan politikas saturā, gan veidā kā mēs runājam ar cilvēkiem," tā Pavļuts.
Savukārt apvienības SKG līderi jau iepriekš raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" atzina, ka politiskais spēks ir mēģinājis saplānot savu budžetu gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Aprēķini liecina, ka būtu nepieciešami tuvu pie 70 tūkstošiem eiro.
Vēstīts, ka priekšvēlēšanu aģitācija ilgst no 120. dienas līdz vēlēšanu dienai. Likums nosaka pienākumu partijām uzskaitīt un norādīt vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā visus ieņēmumus un izdevumus, kas radušies šajā laika posmā.
Kandidējot 13. Saeimas vēlēšanās, politisko partiju limits reklāmām ir nedaudz virs 533 tūkstošiem eiro, ja politiskā partija vai to apvienība iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstus Saeimas vēlēšanām visos vēlēšanu apgabalos.
Ja politiskā partija vai to apvienība iesniegusi savus deputātu kandidātu sarakstus atsevišķos vēlēšanu apgabalos, tad priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz: Rīgā teju 172 tūkstoši eiro, Vidzemē 138 tūkstoši eiro, Latgalē 77,5 tūkstoši eiro, Kurzemē 68,3 tūkstoši eiro un Zemgalē 77,5 tūkstoši eiro.
