Foto: DELFI
Pie 930 eiro lielām parādsaistībām no "ātro kredītu" uzņēmumiem ticis kādas Profesionālās vidusskolas audzēknis Ulvis, kura ienākumi mēnesī ir vien 1,73 eiro, informē Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Turklāt kredīts, pretēji uzņēmumu iepriekš apgalvotajam, ticis izsniegts arī tad, kad iekavēti iepriekšējie maksājumi. Šis piemērs liekot pārskatīt kārtību, kādā tiek izvērtēta klientu maksātspēja.

Raidījums norāda, ka Ulvis nesen bija nosvinējis savu 20. dzimšanas dienu. Tas ir vecums, no kura cilvēkiem sāk izsniegt "ātros kredītus". Viņš vērsās pie visvairāk reklamētās kompānijas "SMScredit", un ar mēneša starplaiku kopumā paņēma 155 eiro, noteiktajā laikā arī tos atmaksāja.

Ulvja māte Sigita raidījumam stāsta, ka ,,viņš sniedza ziņas par to, ka strādā veikalā. Tas bija vienu mēnesi vasarā. Alga bija minimālā, un tas bija pamats, uz kuru viņš aizdomājās, ka var prasīt." Vēlāk situācija bija mainījusies. Darba Ulvim vairs nebija un arī stipendijas nē, jo profesionālās vidusskolas audzēknim bija sācies vasaras brīvlaiks. Taču Ulvja konts tomēr papildinājās. Ulvis atkal paņēma 50 eiro no "SMScredit".

Vēlāk viņš ik pārdienas savu parādu palielināja, aizņemoties gan piecus eiro, gan lielākas summas. Vēlāk aizņēmās arī no "Open Credit" un "Vivus", lai pagarinātu iepriekšējo parādu atmaksas termiņu. Vēl Ulvis esot ņēmis naudu, lai nopirktu jaunu mobilo telefonu. Kā tērējis pārējo, Ulvja māte nezinot: ,,Ar ienākumiem 1,73 eiro mēnesī viņš var aizņemties, cik nav slinkums!"

Septembra beigās, nenomaksājot iepriekšējos parādus, Ulvis atkal gribēja ņemt jaunu aizdevumu. Virkne uzņēmumu to atteica. Tā to paredz arī vienošanās starp nebanku kredītdevējiem, taču divas kompānijas šo nosacījumu, visticamāk, pārkāpa. Turklāt viena no tām ir saistīta ar uzņēmumiem, kuriem Ulvis jau bija parādā.

Naudu Ulvim aizdeva gan "Ondo", gan "creditON". Oktobra beigās Ulvis, kuram ir tikai nepilnu divu eiro liela stipendija, bija jau aizņēmies kopumā 930 eiro. Tā kā atmaksāt viņš to nespēj, summa šobrīd pieaugusi līdz 1259 eiro.

Raidījums norāda, ka šā brīža regulējums paredz, ka aizdevumos līdz 427 eiro, kredīta devējs var paļauties tikai uz klienta sniegtajām ziņām. Ulvis, visticamāk, pieteikumā nebija norādījis, ka saņem nepilnus divus eiro mēnesī, bet krietni lielāku summu. Visticamāk, šādi rīkojušies arī citi. Tas nozīmē, ka ar uzticību vien ir par maz. Nepieciešama daudz stingrākā klienta maksātspējas vērtēšana, sākot jau no pirmā aizņemtā eiro.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijā uzsver, ka salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, šogad izsniegto kredītu apjoms sarucis par trešdaļu. Viens no iemesliem esot, ka maksātspēja, ticot klientu sniegtajai informācijai, tiekot vērtēta. Savukārt stingrākam regulējumam pamata neesot, jo nevajagot apgrūtināt godprātīgos cilvēkus un iejaukties viņu privātajā dzīvē.

,,Kavētāju procents nozarē uzlabojas, atteikumu procents, kas ir kredītu pieteikumiem, ir vairāk nekā 50%. Līdz ar to mēs varam šo informāciju vērtēt no tās statistikas, ko nozare pēdējo gadu laikā uzrāda. Attiecībā uz šādiem atsevišķiem gadījumiem, kad cilvēki ir negodprātīgi, mēs aicinām tiešām neizdarīt secinājumus par visiem klientiem, kas ir vairāk nekā 100 tūkstoši," raidījumam saka asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!