Pēc tam, kad septembra sākumā pie uniātu baznīcas un tai piederošajām ēkām Brīvības ielā 194 un 152 tranšejā tika atrasti cilvēku kaulu fragmenti un drumslas no senatnē izjauktiem apbedījumiem, gandrīz divu nedēļu laikā veica arheoloģiskos izrakumus, kuru laikā atsegti vairāk nekā 40 apbedījumu. Arheologi uzskata, ka minētajā ielu pārbūves posmā jau kopš Jēkabpils dibināšanas un vēlāk atradusies pareizticīgo un, iespējams, arī vecticībnieku kapsēta.
Arheoloģe Austra Engīzere laikrakstam stāsta, ka vecas kartes jau liecinājušas, ka pie pareizticīgo klostera un baznīcas ir bijusi pareizticīgo kapsēta, arī tagadējās Jēkaba ielas vietā, jo pirmsākumos iela bijusi izvietota citādi. Arheoloģe to vērtē kā ļoti interesantu un svarīgu atradumu, jo pareizticīgo un vecticībnieku viduslaiku apbedījumu tradīcijas Latvijā ir maz pētītas un Jēkabpils atradumi varētu par tām liecināt. Piemēram, pārsteidz gan tas, ka lielā daļā apbedījumu atrasti bērnu un zīdaiņu skeleti, gan tas, ka minētajās kapavietās atrasts maz monētu, rotaslietu vai kādu citu priekšmetu, kā tas mēdzot būt šādos apbedījumos. Par to, vai visi apbedījumi ir pareizticīgo, gan nevarot zināt. Izvietojums ar pakausi uz rietumiem un seju pret austrumiem bijis raksturīgs visu konfesiju kapsētām, bet pareizticīgo piederīgajiem rokām būtu jāatrodas uz krūtīm ar krustiņu plaukstās. Krustiņi pagaidām nav atrasti, un daudziem rokas noliktas gar sāniem. Taču varbūt krustiņi bijuši no koka un satrunējuši, lēš zemes dzīļu pētnieki. Kauli nogādāti Rīgā tālākai antropoloģiskai izpētei, lai noteiktu apbedīto dzimumu, vecumu, iespējamās slimības un cita veida informāciju.
Vērtīgu atradumu un jaunatklājumu, ko devusi Brīvības ielas pārbūve Jēkabpilī, ir daudz. Sevišķi bagātīgs atradumu klāsts bijis atsegtajā kultūrslānī vecajā tirgus laukumā, kur atrasts vairāk nekā 100 monētu, saktas, gredzeni, piekariņi, četras čuguna lodes, pareizticīgo krustiņš, trauku lauskas un krāsns podiņu fragmenti. Tostarp senāko atradumu vidū – sēļu bronzas rotaslietas, iespējams, no 12. gadsimta.
Brīvības ielas posmā no Svētā Gara vīriešu klostera līdz Vecpilsētas laukumam atrasts liels daudzums keramikas lausku, kuras, visticamāk, datējamas ar pilsētas dibināšanas laiku, kad uz Latviju tās atveduši vecticībnieki no Krievijas. Jēkabpils 17. gadsimta sākumā izveidojās kā Krievijas vajāto vecticībnieku apmetne. Kā laikrakstam norāda arheoloģe, īpaši daudz bijis keramikas. Sākotnēji šķitis, ka tā varētu būt no 13. gadsimta, taču vēlāk secināts, ka tās ir 17. un 18. gadsimta trauku paliekas. Tādi atradumi Latvijā agrāk nav bijuši un varot likt pārskatīt līdzšinējos viedokļus. Tāpat krāsns podiņi, kādi atrasti Brīvības ielas tranšejā, iepriekš tika datēti ar 15. un 16. gadsimtu, bet visdrīzāk tie saglabājušies no 17. gadsimta.
Jau ziņots, ka, pateicoties akadēmiķa, arheologa Jura Urtāna vērībai, tika apturēti Jēkabpils galvenās ielas renovācijas darbi, kas veikti gandrīz 800 gadu senā kultūrslānī Krustpils pils senākās apbūves vietā. Jēkabpils arheologu ieskatā galvenā vaina par paviršību pret rakšanu un ceļa seguma būvi vissenākajā pilsētas daļā jāuzņemas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI). Turklāt šī neesot pirmā reize, kad nozīmīgam objektam nav paredzēta arheologa uzraudzība.
Rīgas ielas renovācijas projekta saskaņojumi ar VKPAI tika veikti, bet arheoloģiskā uzraudzība sākotnēji izpalikusi, jo arī inspekcija nevarējusi paredzēt, ka zem ielas noraktajā daļā būs vērtīgi atradumi.