Foto: DELFI
Atsevišķi partijas "Jaunais laiks" (JL) jaunatnes nodaļas aktīvisti pērn spējuši partijas kasē iemaksāt ar četriem cipariem rakstāmas biedra naudas, lai gan, kandidējot 10.Saeimas vēlēšanās, nekādus uzkrājumus nav uzrādījuši, pārliecinājās portāls "Delfi". Nevalstisko organizāciju eksperti, kas pēta partiju finansēšanu, atzīst – te varētu būt pamats pārbaudei, vai šajos gadījumos nav notikusi starpniecība, ko likums aizliedz.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka pērn salīdzinoši prāvas summas partijai biedra naudā spēja samaksāt JL Jaunatnes nodaļas valdes locekļi, kas strādāja par JL Saeimas deputātu palīgiem. Tā, piemēram, 2498 latus biedra naudā samaksāja bijušā deputāta Madara Lasmaņa palīgs un šogad īsu brīdi arī iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces padomnieka amatā pabijušais Artūrs Hercogs. 1214 latus partijai atvēlēja Kristīne Laure, kas tagad ir Saeimas priekšsēdētājas un JL līderes Solvitas Āboltiņas palīdze. 1000 latu atvēlējis bijušais JL Jaunatnes nodaļas vadītājs Uģis Resnis, kurš Āboltiņas palīgs bija pērn.

Savukārt pērn 26.jūlijā Centrālajā vēlēšanu komisijai (CVK) iesniegtajā "Vienotības" 10.Saeimas deputātu kandidātu sarakstā sadaļā "Īpašumi" visiem trim kandidātiem bija tukšums. Ne skaidrās vai bezskaidrās naudas uzkrājumi, ne norēķinu karšu atlikumi viņiem nepārsniedza 500 latus. Neviens no viņiem arī nedeklarēja kādus nekustamos īpašumus un transportlīdzekļus, tāpat viņi neuzrādīja arī jelkādus vērtspapīrus un kapitāldaļas kādos uzņēmumos.

Vienam deputātam palīgu algām pērn un arī šobrīd bija atvēlēti 536 lati mēnesī pirms nodokļu nomaksas, portālu "Delfi" informēja Saeimā. Tas nozīmē – ja deputātam ir viens palīgs, "uz rokas" tas saņem apmēram 370 latus mēnesī, ja divi – tad vēl mazāk. Deputāta palīga amatu kā savu vienīgo atalgoto darbu pērn uzrādīja gan 1989.gadā dzimusī Laure, gan Resnis (1987.g), savukārt 1988.gadā dzimušais Hercogs norādījis arī valdes locekļa amatu SIA "Carrington Debt Solutions".

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) iesniegtais JL ziņojums par biedru naudu 2010.gadā liecina, ka pērn 12.februārī Hercogs partijai iemaksājis 500 latus, 12.maijā - 498 latus, bet pusmēnesi pirms vēlēšanām 15.septembrī – 1500 latus. Portālam "Delfi" Hercogs skaidroja, ka ienākumus pērn guvis arī "no saimnieciskās darbības kā pašnodarbinātais". "Mani ienākumi bija pietiekami, lai es varētu iemaksāt partijai," stāsta Hercogs, kurš gan atzīst, ka līdz ar to nekādus uzkrājumus viņš neesot varējis izveidot.

Hercogs kā "liels partijas patriots" un JL Jaunatnes nodaļas ģenerālsekretārs esot uzskatījis, ka vēlēšanu gadā partijai jāpalīdz, tomēr neviens viņam kā "jauniņajam" kandidātam to neesot prasījis darīt, apgalvo jaunais JL biedrs.

Laure pērn 19.janvārī biedra naudā JL iemaksāja 498 latus. Viena biedra naudas iemaksa bija identiska Hercoga veiktajai gan summas, gan datuma ziņā - 498 lati 12.maijā, bet 13.septembrī Laure partijai samaksāja 218 latus. Arī šogad janvāra nogalē – 26.datumā – viņa jau paguvusi iemaksāt partijai tos pašus 498 latus biedra naudā.

Pērn partijai iemaksātā summa pārsniedz to, ko Laure algā Saeimā saņēma trīs mēnešu laikā. Portālam "Delfi" viņa skaidro, ka partijā aktīvi darbojas jau no 16 gadu vecuma, tāpēc vēlējusies to vēlēšanu gadā atbalstīt. Viņa īrējot dzīvokli kopā ar draudzenēm, tāpēc izmaksas neesot lielas, savukārt viņas vecāki esot samierinājušies ar to, ka meita lielāko daļu ienākumu velta partijai un viņu materiāli atbalstot.

Bijušais JL Jaunatnes nodaļas līderis Resnis biedra naudu samaksājis pērn neilgi pirms saraksta iesniegšanas CVK - pa 500 latiem 21.un 22.jūlijā. Viņš gan portālam "Delfi" skaidroja, ka "laikam būšu kļūdījies, aizpildot kandidāta deklarāciju", jo patiesībā viņam esot bijuši arī uzkrājumi. CVK publicētajās kandidātu deklarācijās gan uzsvērts: "Par ziņu patiesumu atbild deputāta kandidāts".

Sabiedrības par atklātību "Delna" politikas analītiķe Līga Stafecka, kuras pētāmo tēmu lokā ietilpst arī partiju finanses, vērtējot šos skaidrojumus, portālam "Delfi" sacīja, ka "legāli vai juridiski skatoties, kamēr viņi nav mīnusos, viņiem neko nevar pārmest", tomēr būtu jāpārbauda, vai tā patiešām bijusi viņu nauda. "Grūti ticēt, ka cilvēki ziedo lielāko daļu no saviem ienākumiem partijai un paši dzīvo no barankām. Maz ticams, ka kāds ir tik liels savas partijas patriots," vērtē Stafecka.

Pētniece pieļauj, ka šajos gadījumos vajadzētu vērtēt, vai tā neesot starpniecība – kad kāds ir samaksājis partijai gadā maksimāli pieļauto summu un pārējos maksājumus kārto caur citiem. Stafecka gan neizslēdza, ka var izrādīties - jauniešiem bijuši citi ienākumi, kas šādus ziedojumus izskaidro.

"Tur būtu pamats interesēties, vai nav runa par starpniecību partiju finansēšanā," pārliecināts arī Sabiedriskās politikas centra "Providus" korupcijas pētnieks Valts Kalniņš. Arī viņš norāda: "Subjektīvi skatoties, ja man stāstītu, ka šodien Latvijā cilvēki ir gatavi dzīvot no maizes un sāls, lai tikai ziedotu partijai, tad es tam neticu."
Kalniņš gan arī pieļauj, ka tas nebūtu nekas neparasts, ja izrādītos, ka lielo biedra naudu maksātājiem ir arī citi ienākumi. "Šāda informācija varētu būt par pamatu pārbaudei, vai nav bijusi starpniecība, kas būtu jāveic KNAB partiju finansēšanas kontroles ietvaros," domā "Providus" pārstāvis.

Partiju finansēšanas likums nosaka, ka politiskās organizācijas aizliegts finansēt, izmantojot trešo personu starpniecību. Par tādiem uzskatāmi gadījumi, kad, īstenojot savas personiskās intereses finansēt partiju, tiek izmantoti citas personas identitātes dati vai partijai tiek ziedots ar citas personas starpniecību, skaidrots likumā.

KNAB preses pārstāve Ieva Karlsberga portālam "Delfi" pavēstīja, ka "KNAB pārbaudīs visu iemaksāto biedra naudu atbilstību partiju biedru ienākumiem," liekot noprast, ka pienāks kārta arī JL "jauniešiem".

Partiju finansēšanas kārtības pārkāpumu kriminalizēšanu Saeima martā noraidīja, tomēr Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka par partijas finansēšanu no citu personu ziedojumiem vai aizdevumiem, ja šāda finansēšana nav veikta kā starpniecība, vainīgajai personai uzliek sodu no 200 līdz 500 latiem.

Savukārt par partijas finansēšanu, izmantojot starpnieku, vai par šo starpniecību no 100 līdz 200 latiem lielu naudas sodu var uzlikt personai, kura izmantojusi starpnieku, vai arī pašam starpniekam.

Pērn pieņemtās izmaiņas Partiju finansēšanas likumā liek partijām informēt KNAB par viena biedra iemaksāto iestāšanās un biedra naudu, kas gadā pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu, kas pērn bija 180 lati.

Visvairāk lielo biedra naudu maksātāji pērn devuši JL kasei - kopā pagājušajā gadā partija biedru naudās saņēmusi 278 880 latus. Šādu lielo biedra naudu iemaksātāju JL rindās pērn bijis 112, līdz ar to vidēji no cilvēka partija saņēmusi 2490 latus. JL ģenerālsekretārs Ēriks Škapars iepriekš stāstīja, ka minimālā JL biedra nauda ir lats mēnesī jeb 12 lati gadā, bet maksimālā summa ir likumā atļautās 100 minimālās mēnešalgas jeb 18 tūkstoši latu gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!