Foto: LETA
Saeimas Juridiskā komija jaunnedēļ sāks darbu pie diviem likumprojektiem, kas paredz publiskot tā sauktās oligarhu lietas materiālus, liecina parlamenta dienas kārtība.

Komisija trešdien izskatīs gan Latvijas Reģionu apvienības (LRA) frakcijas un tās saistīto deputātu iesniegto likumprojektu par "oligarhu lietas" materiālu publiskošanu, gan "Vienotības" frakcijas likumprojektu par šīs konkrētās lietas materiālu publiskošanu. Juridiskā komisija izskatīs arī grozījumus Kriminālprocesa likumā, lai noteiktu kārtību, kādā masu mediju pārstāvji var iepazīties ar krimināllietu materiāliem un gadījumos, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs, arī publiskot tos.

1. februārī Saeima lēma LRA un tās saistīto deputātu likumprojektu nodot izskatīšanai Juridiskajai komisijai. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotāju tiesības būt pilnvērtīgi informētiem par savas valsts politisko situāciju.

Likumprojekts paredz Ģenerālprokuratūrai līdz 1. maijam nodrošināt visu "oligarhu lietas" materiālu, to skaitā audioierakstu digitalizēšanu, publiskošanu prokuratūras mājaslapā.

Tāpat likumprojekts paredz, ka, publiskojot "oligarhu lietas" materiālus, Ģenerālprokuratūrai jāaizklāj sensitīvi dati, kā arī informācija par kriminālprocesā iesaistīto personu dzīvesvietu un telefona vai cita sakara līdzekļa numuru, kā arī personas kodu.

Vienlaikus likumprojekts nosaka, ka kriminālprocesā iesaistīto personu vārds un uzvārds netiek uzskatīti par sensitīviem datiem.

Likumprojektā piedāvāts materiālu publisko pieejamību nodrošināt vismaz līdz 2023. gada 1. martam.

Jau nododot likumprojektu izskatīšanai komisijai, parlamentārietis Andrejs Judins (V) vērsa kolēģu uzmanību, ka krimināllietā ir 117 sējumi, tostarp tur ir tādas lietas, kā Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") kalendārs. "Es atvainojos! Kāda sabiedrībai vajadzība to informāciju lasīt, un kāda ir vajadzība tērēt naudu, lai to informāciju digitalizētu?" kritisks bija Judins.

Viņš neaicināja priekšlikumu neatbalstīt, taču rosināja domāt par kvalitatīvāku risinājumu. "Mēs gatavosim savus priekšlikumus, kas būs daudz labāki, es ceru, un tos arī iesniegsim, bet nekas netraucē arī šo likumprojektu virzīt uz priekšu, un tad lai cilvēki vērtē," sacīja Judins.

Pāris nedēļas vēlāk, 22. februārī, Saeima lēma frakcijas "Vienotība" iesniegtos likumprojektus nodot izskatīšanai Juridiskajai komisijai.

Kā iepriekš informēja partijā, ar likumprojektu "Kriminālprocesa Nr.16870000911 materiālu publiskošanas kārtības likums" iecerēts noteikt kārtību, kādā publiskojami krimināllietā deklasificētie operatīvās izstrādes lietas materiāli, kas satur arī līdz šim nepubliskotos sarunu ierakstus. Tas paredz uzdot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam kriminālprocesā Nr.16870000911 ietverto deklasificēto operatīvās izstrādes lietas materiālu digitalizēšanu un publicēšanu ne vēlāk kā līdz 2018. gada 1. jūlijam.

"Mūsu priekšlikums, manuprāt, ir konkrēts un izpildāms. Proti, mēs runājam par "Rīdzenes sarunām". Mēs nepiedāvājam 117 sējumus digitalizēt un sūtīt uz bibliotēku. Runa ir tikai par sarunām, proti, par informāciju, kas tika deklasificēta un no operatīvās izmeklēšanas lietas pārcelta uz krimināllietu. Tāda informācija ir procesa virzītāju rokās, tā ir jau digitalizēta. Un ļoti svarīgi, lai šī informācija būtu pieejama," 22. februāra sēdē pauda Judins.

Kritisks par šo soli bija deputāts Edvards Smiltēns: "Judina kungs nevis piedāvā piedalīties šajā procesā, iesniedzot priekšlikumus, uzlabojot jau esošu likumprojektu un kā Juridiskās komisijas loceklis panākot to, ka Juridiskajā komisijā šis jautājums vispār sāk virzību, bet iesniedz vēl vienu likumprojektu, lai vēl vairāk noslogotu Juridisko komisiju, kurā ir par daudz likumprojektu, kas nevar virzīties uz priekšu."

"Es aicinu Judina kungu panākt, lai Juridiskā komisija beidzot virza šo jautājumu un risina. Nosakām priekšlikumu iesniegšanas termiņu šim likumprojektam, iesniedzam priekšlikumus un strādājam ar vienu likumprojektu," aicināja Smiltēns.

Tāpat "Vienotība" iesniedza Saeimā grozījumus Kriminālprocesa likumā, lai noteiktu kārtību, kādā masu mediju pārstāvji var iepazīties ar krimināllietu materiāliem un gadījumos, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs, arī publiskot tos. Arī tie tika nodoti izskatīšanai Juridiskajai komisijai.

Plānots, ka visus trīs likumprojektus pirms pirmā lasījuma Saeimas Juridiskā komisija izskatīs trešdien.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!