Bojārs apsteidzis uz šo amatu vēl pretendējušo partijas Saeimas frakcijas vadītāju Egilu Baldzēnu un parlamenta deputātu Pēteri Salkazanovu. Par Bojāru nobalsoja 432 kongresa delegāti, par Baldzēnu - 204, bet par Salkazanovu - 132. Bojārs amatā ievēlēts uz gadu.
Pēc ievēlēšanas Bojārs žurnālistiem sacīja, ka viņa uzvara bijusi paredzama un viņš ir apņēmības pilns vadīt šo partiju tālāk. Viņš ir pārliecināts, ka nekāda šķelšanās partijā nenotiks un, ja "partijas iekšējie opozicionāri" vēlēsies strādāt, viņiem tas tikšot atkļauts.
Pēc rezultātu paziņošanas Baldzēns no tribīnes pavēstīja, ka viņš atsakās kandidēt uz partijas vadītāja vietnieka amatu. Pavisam tiks ievēlēti divi partijas priekšsēdētāja vietnieki. Kā viens no kandidātiem uz šo amatu ir izvirzīts Salkazanovs.
Cīņā par partijas vadītāja krēslu nevarēja piedalīties viens no reālākajiem pretendentiem - Dainis Īvāns. Lai gan viņš pretēji iepriekš paustajam tomēr piekrita kandidēt uz partijas priekšsēdētāja amatu, viņš amatu nevar ieņemt, jo partijas statūti paredz, ka šā amata kandidātam nepieciešams vismaz triju gadu stāžs partijā. Īvāns LSDSP darbojas divus gadus un nepilnus desmit mēnešus.
Partijas priekšsēža amatam pavisam bija izvirzīti vairāki kandidāti - Juris Bojārs, Baldzēns, Arnis Mugurēvičs, Salkazanovs un Andris Kravalis. Amatam tika izvrizīts arī Imants Burvis, kurš savu kandidatūru atsauca, kā arī Jānis Ādamsons, kurš arī noņēma savu kandidatūru, paužot atbalstu Bojāram un Salkazanovam.
Par vietniekiem ievēl Ādamsonu un Lauski
Par priekšsēdētāja vietniekiem partijas kongresā ievēlēti Saeimas deputāti Jānis Ādamsons un Valdis Lauskis. Uz divām priekšsēdētāja vietām pretendēja pieci cilvēki. Bez jau minētajiem arī - Saeimas deputāte Viola Lāzo, uz partijas priekšsēdētāja amatu kandidējušais Pēteris Salkazanovs un Rīgas mēra padomnieks un valdes loceklis Jānis Dinēvičs. Par Lauski nobalsoja 289 kongresa delegāti, bet Ādamsonu 240 no 668 balsojušajiem kongresa delegātiem. Dinēvičs saņēma 230 balsis, Salkazanovs 217, bet Lāzo 174 balsis.
Bojārs kongresa atklāšanā asi kritizē oponentus
Bojārs, atklājot partijas kongresu, kārtējo reizi kritizēja savus konkurentus uz partijas priekšsēdētāja amatu. Tāpat viņš atgādināja par sociāldemokrātu veiksmīgo startu pašvaldības vēlēšanās un "lielo uzvaru Rīgas domes vēlēšanās", kurās tika iegūts Rīgas mērs amats un pilsētas izpilddirektora amats.
Bojārs arī norādīja, ka partijā galvenais ir disciplīna un līderim ir jāprot vadīt partiju, lai sasniegtu LSDSP mērķus. Runājot par Egilu Baldzēnu, kurš arī gatavojas startēt uz partijas priekšsēdētāja amatu, viņš retoriski vaicāja, cik liels ir bijis Baldzēna pārstāvētās partijas reitings pirms apvienošanās ar Bojāra vadīto partiju.
Tāpat viņš apvainoja LSDSP Saeimas deputātu Rišardu Labanovski, kurš pēdējās dienās publiski izteicies par Bojāra nespēju demokrātiski vadīt partiju, Bojāra privātvēstuļu nozagšanā un pauda, ka tas esot zem džentlmeņa goda. Viņš gan nenorādīja, kas tās par vēstulēm.
Konkrēti nenorādot uz LSDSP Saeimas deputātu Imantu Burvi, kuru Bojārs apvainojis partijas naudas piesavināšanā, Bojārs sacīja, "lai Dievs stāv klāt tiem, kuri prokuratūrā ar papīriem nevarēs pierādīt, kur viņi likuši partijai ziedoto naudu".
Bojārs arī norādīja, ka pareiza un veiksmīga bijusi partijas taktika, veidojot koalīciju Rīgas domē un par partneriem izvēloties krieso partiju apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", jo ar labējām partijām, pēc viņa vārdiem, nebūtu iespējams realizēt LSDSP idejas.
Viņš arī norādīja, ka pēc uzvaras Rīgā labējās partijas uzsākušas "totālu propagandas karu masu saziņas līdzekļos, lai nomelnotu sociāldemokrātus". Pavisam sestdien LSDSP kongresā pulcējušies 850 partijas biedru no visas Latvijas. Kongresu ievadīja triju tenoru koncerts.
Bojārs-dēls nodēvē tēvzemiešus par skaudīgiem
Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ir cilvēciski skaudīga par sociāldemokrātu panākumiem Rīgas domē, uzrunājot kongresa delegātus, pauda Rīgas mērs Gundars Bojārs.
"Man liekas, ka viņi ir vienkārši cilvēciski skaudīgi, ka kādam neizdevās apvienot savas dzimšanas dienas svinības ar vienlaicīgu atrašanos Rīgas mēra krēslā," sacīja Bojārs, norādot, ka viņa neizpratni radījis tas, ka vienas skulptūras [Pētera I pieminekļa] dēļ "tēvzemieši" varējuši pamest koalīciju.
Bojārs arī uzrunā slavēja sociāldemokrātu Rīgas domes frakcijas darbu, noorganizējot ļoti labus un veiksmīgus Rīgas 800 gadu jubilejas svētkus. "Visi šos svētkus atcerēsies kā vienus no skaistākajiem, kas notikuši sociāldemokrātu vadībā," teica Rīgas mērs. Bojārs arī atzina, ka sociāldemokrātiem "savas maksimālās varas vēlmes dēļ nav izdevies realizēt vairākus vēlētājiem dotus solījumus", kā piemēru minot prāmju satiksmi.
Vēlēšanām iztērēti 100 tūkstoši latu
LSDSP, gatavojoties šā gada pašvaldību vēlēšanām, esot iztērējusi nedaudz vairāk par 100 tūkstošiem latu, kongresā informēja LSDSP Kontroles komisijas priekšsēdētājs Jāzeps Kozurs. Viņš sacīja, ka pašvaldību vēlēšanās iztērēti 101 107 lati, kas samaksāti Latvijas Televīzijai, radiostacijām un reklāmas aģentūrām.
Pašreizējie partijas ieņēmumi pēdējos deviņos mēnešos bijuši aptuveni 61 tūkstotis. Tajā skaitā no fiziskām personām saņemti ziedojumi 49 tūkstošu latu apjomā, bet no juridiskām personām - 12 tūkstoši latu. No partijas biedru naudām pēdējos deviņos mēnešos iegūti 6308 lati. Partijā pašlaik esot 2800 biedru.
Kongresā pieņem vairākas rezolūcijas
Kongress sestdien pieņēma vairākas rezolūcijas. Partijas 33.kongresa delegāti pieņēma rezolūciju par Latvijas iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu, kurā valdībai un Saeimai pieprasa steidzami risināt jautājumu par mazajām pensijām, neatliekami risināt jautājumu par bērnu pabalstiem, kā arī nekavējoties noteikt iedzīvotāju sociālo drošību par vienu no valsts prioritātēm.
Tāpat pieņemta rezolūcija par lauksaimniecību, rezolūcija par kuģošanas politiku, rezolūcija par uzņēmumu "Lattelekom", rezolūcija par valsts drošību, rezolūcija par administratīvi teritoriālo reformu, rezolūcija par 2002.gada valsts budžetu, kā arī rezolūcija par transporta sistēmas attīstību un rezolūcija par tiesību aizsardzības iestāžu bezatbildību apkrāpto naudas noguldītāju interešu aizsardzībā, kurā pieprasa Latvijas Bankas vadībai pildīt dotos solījumus, kas izteikti, pārņemot "Bankas Baltija" saistības.
Savukārt memorandā par valsts drošību LSDSP pieprasa valdībai nekavējoties iesniegt Saeimā jaunu un mūsdienu prasībām atbilstošu drošības koncepciju, nekavējoties piešķirt tiesībaizsardzības iestādēm nepieciešamo finansējumu savu funkciju veikšanai, prezidentei, Saeimai un valdībai steidzami pārskatīt tiesībaizsardzības iestāžu vadības atbilstību ieņemamajiem amatiem. Rezolūcijā par "Lattelekom" LSDSP prasa samazināt tarifus un aicina valdību pieņemt konkrētus lēmumus situācijas uzlabošanai.
Labanovskis: Šķelšanās partijā jau praktiski notikusi
Priekšsēdētāja vēlēšanu rezultāti liecina, ka šķelšanās partijā ir praktiski notikusi, uzskata Saeimas LSDSP frakcijas deputāts Rišards Labanovskis. Kā uzsvēra Labanovskis, nevar uzskatīt par normālu situāciju, ka LSDSP priekšsēdētājs Juris Bojārs ir pārtraucis apmeklēt savas partijas Saeimas frakcijas sēdes, jo viņa viedoklis tajās parasti negūst pārsvaru.
Stāvokli LSDSP, pēc Labanovska vārdiem, vēl vairāk sarežģī apstāklis, ka partijas Saeimas frakcijā vairākums ir tās vadītāja Egila Baldzēna un viņa domubiedru pusē. Labanovskis vēl nevarēja prognozēt, kad varētu notikt LSDSP šķelšanās organizatoriskā noformēšana.
Savukārt LSDSP Rīgas domes frakcijas vadītājs Jānis Gulbis, kurš arī no LSDSP 33.kongresa tribīnes paziņoja par savu nevēlēšanos strādāt Jura Bojāra vadībā, teica, ka nevēlētos sociāldemokrātu partijas šķelšanos. "Es esmu veltījis daudz pūļu un darba, lai sociāldemokrātus apvienotu," sacīja domnieks.
Gulbis prognozēja, ka pēc kāda laika varētu tikt sasaukts LSDSP ārkārtas kongress, kurā pārvēlētu partijas priekšsēdētāju, jo lielai daļai sociāldemokrātu nav pieņemams Jura Bojāra voluntārais darbības stils.
Īvāns un Baldzēns komentē Bojāra ievēlēšanu, Panteļējevs komentē Baldzēnu
Īvāns, kurš pretēji iepriekš paša paustajam tomēr piekrita kandidēt uz LSDSP priekšsēdētāja amatu, uzskata, ka līdzšinējā partijas vadītāja Jura Bojāra pārvēlēšana apliecina partijas nesagatavotību pārmaiņām tās vadībā.
Īvāns, kurš nekandidēja uz partijas vadītāja amatu tāpēc, ka partijas statūtos noteikta prasība kandidātam būt partijā vismaz trīs gadus, pauda, ka Bojāra pārvēlēšana bija sagaidāma un "nekādu pārsteigumu nav". Viņš atzina, ka Bojāra pārvēlēšana tikai pierāda, ka "partija nav gatava vadības maiņai, tas brīdis vēl nav pienācis". Īvāns pieļāva, ka "tas brīdis pienāks", kad sociāldemokrāti "pamatīgi zaudēs Saeimas vēlēšanās, lai gan vajadzētu uzvarēt". Īvāns turpinās savu darbību LSDSP un nedomājot par partijas maiņu. "Es nezinu nevienu citu partiju vai kustību, kas ir tik progresīva, moderna," sacīja Īvāns.
Savukārt Baldzēns, neskatoties uz Jura Bojāra atkārtotu ievēlēšanu partijas priekšsēdētāja amatā, turpinās darbu partijā, bet uzskata, ka šāda vadība neļaus pildīt tautai dotos solījumus. Šādu viedokli Baldzēns pauda pēc priekšsēdētāja vēlēšanu rezultātu paziņošanas.
"Es analizēšu šos vēlēšanu rezultātus un skaidrs, ka nestrādāšu arī valdē un partijas domē, jo ir pilnīgi skaidrs, ka sociāldemokrāti neizdarīs to, ko no viņiem gaida tauta. Mēs gremdējam sociāldemokrātu panākumus," sacīja Baldzēns. Viņš arī pieļāva - ja būtu iespēja uz partijas priekšsēdētāja amatu kandidēt Dainim Ivānam, rezultāts būtu pavisam citāds.
Uz jautājumu, kāpēc, viņaprāt, partijas biedri balsoja par Bojāru, Baldzēns atbildēja, ka tas ir "informācijas vakuums un apmelojumu kampaņa, ko pret dažiem partijas biedriem izvērsis Bojārs". "Laiks visu salikts savās vietās, un meli izplēnēs kā dūmi," teica Baldzēns.
Savienības "Latvijas Ceļš" priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Panteļējevs ir šokēts par Egila Baldzēna reakciju uz viņa neievēlēšanu partijas priekšsēdētāja amatā, atsakoties turpmāk strādāt kopā ar partijas priekšsēdētāju Juri Bojāru.
"Situācijā, kad Rīgas domes frakcijas vadītājs Jānis Gulbis un Saeimas frakcijas vadītājs Egils Baldzēns atteikušies strādāt ar Bojāru, partijas priekšsēdētājam būs spēcīgi jādomā par partijas konsolidāciju," teica Panteļējevs. Viņš pauda, ka Baldzēnam atteikšanās no kandidēšanas Bojāra vietnieka amatā un atsacīšanās no darba valdē un domē nav veids, kā uztvert savu zaudējumu.
"Man nav skaidrs, vai visi trīs bijušie partijas priekšsēdētāja amata kandidāti saprot, kāds ir vairākuma mehānisms un vai viņi spēj pieņemt vairākuma viedokli. Noteikti to nespēj Baldzēns. Es cienu Baldzēnu, bet viņa reakcija uz vairākuma viedokli ir šokējoša un tas nozīmē, ka ir dziļas saprašanās problēmas partijā," sacīja Panteļējevs.
Jura Bojāra biogrāfija
Biogrāfija sagatavota pēc aģentūras LETA datubāzes un LSDSP sniegtajiem materiāliem.
Juris Bojārs ir dzimis Rīgā, 1938.gadā. Precējies ar krievieti, kuras tēvs bijis vācu policijā, tādēļ Bojāram liegta iespēja strādāt izlūkošanā. Bojārs mācījies Ogres meža tehnikumā, 1980.gadā ieguvis juridisko zinātņu doktora grādu. 1993.gadā apmeklējis trīs nedēļu kursus "EC Law University of Europe" Itālijā, 1994.gadā veicis zinātniskus pētījumus "UNIDROIT" institūtā Itālijā, bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis.
Bojārs ir beidzis PSRS Ārlietu ministrijas Diplomātisko akadēmiju, VDK Augstāko skolu. LSDSP priekšsēdētājs sešus gadus strādājis Latvijas VDK, bijis VDK virsleitnants. Savulaik bijis PSKP biedrs.
1972.gadā jaunieceltais VDK daļas vadītājs B.Šteinbriks atlaidis Bojāru no darba, 12 gadus strādājis LPSR Ārlietu ministrijā. 1984.gadā sācis pildīt Latvijas Valsts universitātes mācībspēka pienākumus, 1989.-1991.gadā bijis PSRS Augstākās padomes deputāts.
Bojārs kopā ar Ilmāru Bišeru veidojis Latvijas Tautas frontes statūtus un mērķprogrammu. 1989.gadā dibinājis Latvijas Valsts universitātes Starptautisko attiecību institūtu, joprojām strādā par šīs institūcijas direktoru. 1990.gadā Bojārs ievēlēts par Latvijas Augstākās padomes deputātu kā neatkarīgais kandidāts, ieņēmis Augstākās padomes Likumdošanas jautājumu komisijas locekļa amatu.
1992.gadā sācis vadīt Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un salīdzinošo tiesību katedru. Ieņēmis Latvijas Demokrātiskās darba partijas, kas vēlāk pārdēvēta par Latvijas Sociāldemokrātisko partiju (LSDP), priekšsēdētāja amatu, bijis zemessargs.
1993.gada maijā Bojārs bija viens no tiem Augstākās padomes deputātiem, kas parakstīja prasību izteikt neuzticību premjeram Ivaram Godmanim, iebildis pret vēlēšanu koalīciju 5.Saeimas vēlēšanām ar Latvijas Atbalsta fondu un Demokrātisko Centra partiju.
1993.gada maijā atklājies, ka Bojārs nav tiesīgs kandidēt 5.Saeimas vēlēšanās Vēlēšanu likuma dēļ, kas aizliedz balotēties bijušajiem VDK štata darbiniekiem. 1993.gada jūnijā sagatavojis Latvijas Politisko organizāciju padomes paziņojumu par 5.Saeimas vēlēšanās pieļautajiem "rupjiem demokrātijas pārkāpumiem".
Bojārs 1994.gada oktobrī, novēršot automašīnas zādzību, nošāvis zagli. 1995.gada jūnijā nozieguma sastāva trūkuma dēļ izbeigta krimināllieta pret Bojāru par nepamatotu ieroča pielietošanu.
1995.gada septembrī kreiso spēku koalīcija "Darbs un taisnīgums" pirms 6.Saeimas vēlēšanām Bojāru izvirzīja kā Ministru prezidenta, ārlietu ministra un ģenerālprokurora amatu kandidātu. Par LSDSP priekšsēdētāju ievēlēts 1997.gada janvārī, kad LSDP un partijas "Taisnība" apvienošanās kongresā saņēma vienprātīgu atbalstu.
1997.gada aprīlī Valsts ieņēmumu dienests atklāja finansu nelikumības Bojāra vadītajā Starptautisko attiecību institūtā, bet Rīgas rajona tiesa noraidīja LSDP civilprasību pret premjeru Andri Šķēli par goda un cieņas aizskaršanu. 1997.gada oktobrī Bojāru atkārtoti ievēlēja par LSDP priekšsēdētāju, 1998.gada augustā LSDP Bojāru izvirzīja par Ministru prezidenta amata kandidātu.
1999.gada maijā sociāldemokrātu partiju apvienošanās kongresā ievēlēts par LSDSP priekšsēdētāju. 1999.gada jūnijā Valsts prezidenta vēlēšanu dienā Bojārs atveda Vairu Vīķi-Freibergu uz Saeimu, sekmējot viņas ievēlēšanu. 2000.gada oktobrī LSDSP kongresā atkārtoti ievēlēts par partijas priekšsēdētāju.
Šā gada februārī LSDSP biedrs Imants Burvis ierosināja LSDSP izteikt brīdinājumu Bojāram par viņa izslēgšanu no partijas sakarā ar "necieņas izrādīšanu pret tautu un valsti". Šā gada augustā Bojārs vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot saukt pie kriminālatbildības Saeimas deputātu Imantu Burvi par sponsoru LSDSP dotās naudas piesavināšanos un par LSDSP priekšsēdētāja Bojāra apmelošanu, kā arī lūdzot, lai Ģenerālprokuratūra pārbauda, vai Burvis neatrodas psihiski slimo personu uzskaitē.
Bojārs ir Trīszvaigžņu ordeņa komandieris. Izdevis deviņas monogrāfijas, astoņas brošūras, sešus zinātniskos rakstus Rietumu izdevumiem, kopumā LSDSP priekšsēdētāja publikāciju skaits ir vairāk nekā 450.