Foto: F64

Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotajos likuma grozījumos, kas aizliegtu izceļot no valsts personām, lai nepieļautu viņu iesaistīšanos bruņotos konfliktos ārvalstīs, nav izvērtēts ne vien izceļošanas aizlieguma samērīgums, bet arī nav pamatots, kāpēc IeM ir izvēlējusies tieši šādu cilvēktiesību ierobežošanas līdzekli, komentē juriste Kristīne Markus.

Kā norāda juriste, pamatojoties uz patlaban pieejamo anotāciju plānotajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā, var secināt, ka tie nav pietiekami rūpīgi pārdomāti un izvērtēti no cilvēktiesību aizsardzības un pamatbrīvību nodrošināšanas viedokļa un ir būtiski jāuzlabo, lai paredzētais izceļošanas aizliegums neaizskartu Latvijas iedzīvotāju pamattiesības.

Izceļošanas aizliegums tiek attiecināts uz Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un bezvalstniekiem. Grozījumos nav izvērtēts ne vien izceļošanas aizlieguma samērīgums, bet arī nav pamatots, kāpēc IeM ir izvēlējusies tieši šādu cilvēktiesību ierobežošanas līdzekli, vai nav bijis cits, mazāk aizskarošs līdzeklis, kas sasniegtu to pašu mērķi, skaidro Markus.

Eksperte arī norāda, ka grozījumos nav izvērtēts, kā izceļošanas aizliegums aizskar ne vien Satversmē un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā nodrošinātās tiesības uz brīvu personu pārvietošanos, bet arī Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību hartu, ņemot vērā, ka tiek aizskartas ES pilsoņu tiesības uz brīvu pārvietošanos.

Viņa arī uzsver, ka būtiski ir tas, ka likumprojekts pašreiz paredz aizlieguma termiņu līdz pat trim gadiem, bet nav noteikts, kādi kritēriji iekšlietu ministram būtu jāņem vērā, pieņemot šo lēmumu, kā arī, vai un kā tiks vērtēts samērīgums katrā individuālajā gadījumā.

Tāpat nav skaidrots, kā drošības iestādei ir jākonstatē personas radikalizēšanās tādā mērā, ka tā apdraudēs valsts drošību un sabiedrības intereses, uzsver Markus.

"Papildus jānorāda, ka iekšlietu ministra lēmuma par aizliegumu pārvietoties pārskatīšana tiesā ir izveidota kā atsevišķa procedūra, kas ne vien paredz izskatīt pieteikumu par lēmuma pārsūdzību Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departamentā, lai gan saskaņā ar pāreju uz tīrajām tiesu instancēm AT vairs nav Senāta, bet arī paredz īpašu Latvijā praktizējošu advokātu procesuālo līdzekli attiecībā uz īpašu pieeju valsts noslēpumam, kas nav noregulēts ne likumprojektā, ne arī citos normatīvajos aktos," rezumēja Markus.

Kā ziņots, lai nepieļautu, ka Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs iesaistās bruņotos konfliktos, IeM ir sagatavojusi grozījumus likumos, kas paredzēs šādiem cilvēkiem iespēju ar iekšlietu ministra rīkojumu aizliegt izceļot no Latvijas. Par jauno normu pārkāpšanu varēs piemērot kriminālatbildību.

Kā norāda IeM, ņemot vērā pašreizējo situāciju drošības jautājumos, vairākas valstis ir jau veikušas izmaiņas savos normatīvajos aktos, lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos. Viens no valsts līdzekļiem minētā novēršanai ir ierobežot personas tiesības ceļot uz ES dalībvalstīm, Šengenas līguma dalībvalstīm un trešajām valstīm.

Šo ierobežojumu piemērošana ir kā galējais līdzeklis attiecīgā mērķa sasniegšanai. IeM norāda, ka valstij piešķirtās pilnvaras ierobežot tiesības ceļot ir izmantojamas izņēmuma gadījumā, rūpīgi pārbaudot ierobežojuma samērīgumu, tādējādi novēršot pārvietošanās brīvības pārkāpumu.

Pašreiz Latvijā nav paredzētas pilnvaras ierobežot personas tiesības ceļot, ievērojot sabiedrības un nacionālās drošības intereses. Atbilstoši Kriminālprocesa likumam procesa virzītājam ir tiesības noteikt aizliegumu izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas aizdomās turētajam vai apsūdzētajam. Taču minētais ir piemērojams tikai tajos gadījumos, kad pret personu ir sākts kriminālprocess. Gadījumos, kad kriminālprocess nav sākts, bet drošības iestādēm ir attiecīgās ziņas par personas iespējamo vēlmi iesaistīties prettiesiskajos militārajos vai bruņotajos formējumos, valsts rīcībā nav preventīva mehānisma personas ceļošanas tiesību ierobežošanai.

IeM sagatavotie grozījumi Krimināllikumā paredz, ka par izceļošanas aizlieguma pārkāpšanu varēs piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu - ne ilgāku par trim mēnešiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Plānots, ka sagatavotie grozījumi abos likumos stāsies spēkā 2017. gada 1. janvārī, taču pirms tam vēl grozījumi jāpieņem Saeimai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!