"Patlaban nozares lielākā problēma ir tā, ka speciālā budžeta deficīts katru gadu kļūst arvien lielāks, un sociālās apdrošināšanas budžetā uzkrātā rezerve, kas 2009.gada sākumā bija gandrīz miljards - 951 miljons latu, 2011.gada beigās būs nulle. Jau tagad ir jāsāk domāt par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju. Turklāt arī kārtējā gada budžetā, speciālā budžeta deficīts palielinās. Šogad ir plānoti 350 miljoni latu, bet nākamgad jau 380 miljoni latu," stāstīja Jurševska.
Viņa skaidroja, ka deficīts palielinās tādēļ, ka ienākumi sociālajā budžetā ir mazāki nekā izdevumi. Gan kontingents, gan cilvēku skaits, gan visas izmaiņas rada situāciju, ka budžeta izdevumi ir lielāki nekā ieņēmumi. "Mēs to esam konstatējuši, un jau pagājušā gada vasarā sākām diskusijas un izstrādājām koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas nodrošināšanu. Labklājības ministrija ir sagatavojusi vairākus pasākumus, kā panākt stabilitāti sociālās apdrošināšanas budžetā. Ja ministrijas sagatavotos priekšlikumus atbalstīs Saeimā, tad 2025.gadā mēs no šīs deficīta bedres būsim izkļuvuši ārā "uz nulli", un varēsim atkal sākt veidot uzkrājumu bez deficīta," saka labklājības ministre.
Viņa skaidroja, ka līdz 2025.gadam ir daudz darāmā - jāpārskata sociālās apdrošināšanas sistēma, un jādomā, kādā veidā nodrošināt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, kādā veidā cilvēkus motivēt veikt sociālās iemaksas, kā nodrošināt cilvēku ticību tam, ka iemaksas tiks veiktas mērķtiecīgi, ka viņi varēs cerēt uz pakalpojumu jebkāda apdrošināšanas riska iestāšanās gadījumā - vai tas būs bezdarbs, darba nespēja, slimības gadījums, pensija - cilvēks varēs būt drošs, ka valsts viņam to kompensēs.
Kā ziņots, Saeima pieņēma Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz, ka nākamgad un 2012.gadā otrajā pensiju līmenī novirzīs iemaksas 2% apmērā.
LM pārstāvji skaidro, ka ar šādu grozījumu pieņemšanu tiks nodrošināti papildu līdzekļi valsts sociālās apdrošināšanas budžeta deficīta segšanai, kā arī tiks nodrošināta pilnvērtīga valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu sniegšana.
Šie grozījumi ir vienā likumprojektu paketē ar valsts 2011.gada budžeta projektu.
Iepriekš LM norādīja, ka 2013.gadā un turpmāk otrajā pensiju līmenī iemaksu likme būs 6%. Līdz šim likums paredzēja noteikt 2011.gadā 4% iemaksu likmi otrajā pensiju līmenī.
Ņemot vērā iepriekšminēto, 2011. un 2012.gadā valsts sociālās apdrošināšanas budžetā būs iespējams nodrošināt papildu līdzekļus attiecīgi 44,9 miljonu latu un 114,6 miljonu latu apmērā attiecībā pret šajos gados plānotajiem iemaksu ieņēmumiem.
Samazinot iemaksu likmi otrā līmeņa pensiju shēmā, attiecīgi palielināsies iemaksu likme pirmā līmeņa pensiju shēmā, jo otrā līmeņa likmes samazinājums ir vienāds ar pirmā līmeņa likmes palielinājumu. Savukārt pirmā līmeņa pensiju kapitāla ienesīgums ir proporcionāls ikgadējām iemaksu algu summas izmaiņām valstī. Otrā līmeņa ienesīgums ir atkarīgs no ieguldījumu pensiju plānu peļņas vai zaudējumiem, kur visus ar pensiju plāna ieguldījumiem saistītos riskus uzņemas paši pensiju plāna dalībnieki.
Tas, vai iemaksu likmes pārdale starp pensiju līmeņiem negatīvi ietekmēs personas nākotnes pensijas apmēru, ir atkarīgs no tā, vai vidējais ienesīgums otrajā pensiju līmenī personai laika periodā līdz pensionēšanās brīdim būs bijis lielāks par indeksu, kas piemērots pirmā pensiju līmeņa kapitāla indeksācijai.
Iepriekš minētās izmaiņas attieksies tikai uz tiem cilvēkiem, kuriem vecuma pensija vēl nav piešķirta.
Šī gada 30.septembrī otrajā pensiju līmenī bija 1,118 miljoni dalībnieku, no tiem 641 091 bija obligātais un 477 561 brīvprātīgais dalībnieks. Uzkrātais shēmas kapitāls līdz 2010.gada 30.septembrim bija 791,1 miljons latu.
LM izstrādātie priekšlikumi paredz paaugstināt pensionēšanās vecumu, sākot no 2016.gada, ik gadu to paaugstinot par pusgadu.
LM norāda, ka ātrāka pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 2011.gada un priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas pārtraukšana nav pieļaujama vairāku iemeslu dēļ.